Epidemiologi norāda, ka viens no galvenajiem koronavīrusa COVID-19 izplatības ierobežošanas priekšnosacījumiem ir distancēšanās. Runājot par darba vidi, šādas rīcības mērķis ir samazināt kontaktu skaitu starp darbiniekiem. Kā šo “misiju” īstenot visefektīvāk?

Valstī noteikta virkne ierobežojumu COVID-19 izplatības veicināšanai, kas ir jāņem vērā ikvienam iedzīvotājam, turklāt – kā ikdienā, tā darba vidē. Būtiskākais ir samazināt tā saucamo augsta riska kontaktu skaitu. Pie šādiem kontaktiem pieder - tiešs fizisks kontakts (cilvēks pieskaras otram cilvēkam, piemēram, dažādas skaistumkopšanas procedūras), kā arī kontakts, kas veidojas starp cilvēkiem vienā telpā, ja distance starp cilvēkiem ir mazāka kā 2 metri vismaz 15 min. Tātad starp galvenajiem preventīvajiem pasākumiem ir jāmin:

• kontakta izslēgšana vai vismaz kontakta laika samazināšana;
• distances palielināšana vairāk kā 2 metri.

Lai šo ieviestu, darba aizsardzības speciālisti distancēšanās veicināšanai darba vietā iesaka divas būtiskas lietas.

Pirmkārt, izvirzīt mērķi. Piemēram, par 50% samazināt iespējamo kontaktu skaitu darba vietā.

Otrkārt, noskaidrot, kur un kad darba vietā ir novērojams lielākais darbinieku kontaktu skaits. Ja šī ikdienas “pulcēšanās” nav tieši saistīta ar biznesa procesu (piemēram, kafijas pauzes, pusdienošana, smēķēšana, jubileju svinēšana), likvidēt konkrētās vietas un lietas, bet, ja tā ir saistīta ar biznesu, – pārplānot biznesa procesus.

Šī ārkārtas situācija ir jauna pieredze visiem darba devējiem. Meklējot efektīvākos risinājumus, kā ierobežot vīrusa izplatību, daudzi no tiem jau īsteno virkni aktivitāšu darba drošības, tostarp distancēšanās, veicināšanai darba vietā. Sadarbībā ar Valsts darba inspekciju esam apkopojuši vairākus praktiskus piemērus.

Lai novērstu darbinieku pulcēšanos:

• atslēgts kafijas automāts;
• slēgta uzņēmuma ēdnīca;
• ieviests noteikts grafiks pusdienošanai kopīgajās virtuvēs;
• aizliegta kopīgu svētku svinēšana klātienē;
• slēgta smēķētava;
• slēgta atpūtas telpa, sporta zāle;
• noteikti lifta izmantošanas ierobežojumi:
•    * lifts apstājas tikai 1.stāvā, kā arī 6.stāvā un augstāk;
•    * maksimālais cilvēku skaits, kas vienlaikus var atrasties liftā ir 2 personas;
•    * liftā drīkst braukt tikai stāvot ar mugurām kopā;
•    * uz lifta durvīm uzvietots uzraksts par maksimālo cilvēku skaitu liftā;
• uz sanāksmju telpu durvīm izvietoti uzraksti par maksimālo cilvēku skaitu, kas tajās var atrasties vienlaicīgi;
• sapulces tiek organizētas tikai tiešsaistē pat tad, ja visi darbinieki atrodas darba vietā (katrs darbinieks pieslēdzas tām no sava kabineta);
• darbi pārplānoti tā, lai darbinieku grupas nesatiekas (piemēram, 1)daļa darbinieku strādā nedēļas nogalēs, bet nestrādā darba dienās, 2) darbiniekus sadaļa maiņās - vienu dienu strādā viena daļa, nākamo - otra daļa);
• katram darbiniekiem noteikta konkrēta tualete, kuru viņš var izmantot;
• darbinieku instruktāžas organizētas ārā svaigā gaisā.

Lai nodrošinātu fizisku distancēšanos ražšanas telpās un uzņēmuma teritorijā:

• samazināts krēslu skaits darba vietās un uzgaidāmajās telpās;
• pilnīgi visas uzņēmuma telpas marķētas informatīvu lapu, kurā norādīts skaits cilvēku, cik drīkst vienlaikus atrasties tkonkrētajā telpā;
• gaiteņi ar signālkrāsojumu, starpsienām, lentām sadalīti divās daļās, kurās kustība tiek organizēta pretējos virzienos;
• ar dažādiem palīglīdzekļiem sašaurināti visi iespējamie kustību ceļi, lai darbinieki var pārvietoties tikai vienā noteiktā virzienā – viens aiz otra;
• lai samazinātu kontaktus uz kāpnēm, uz tām ieviesti kustību virzieni – tikai uz augšu vai tikai uz leju (pretējā virzienā kustība nav atļauta);
• ēdnīca pārkārtota tā, lai nodrošinātu 2 m distanci starp cilvēkiem (piemēram,  krēsli novietoti tikai galda galos vai tā, lai cilvēki sēž pa diagonāli viens otram pretī);
• tiešajiem vadītājiem, kuri veic darbinieku uzraudzību, ir dots uzdevums novērot fizisko distancēšanos ēdnīcās un atpūtas telpās (gan klātienē, gan ar videonovērošanas sistēmu starpniecību);
• darbinieki atpūtas telpās regulāri caur mikrofonu tiek brīdināti par distances ievērošanu;
• uzņēmuma iekšējos kanālos (Intranet tīklā, slēgtajā Facebook lapā u.c.) regulāri tiek publicēti praktiski padomi, kā izvairīties no inficēšanās riskiem, t.sk. – kāpēc jāievēro distance un kā to darīt labāk);
• brīdinājumi par 2 m distances ievērošanu u.c. drošības pasākumiem izvietoti uz visu darbinieku datoru ekrāna saudzētājiem;
• darbinieki sadalīti darba grupās, kas ikdienā fiziski nesatiekas – strādā atsevišķās ēkās; ja viena grupa saslimst vai nonāk karantīnā, otra turpina strādāt (attiecināms gan uz uzņēmuma vadības komandu, gan darbiem brigādēs, piemēram, ceļu būvē, būvlaukumā);
• brigādes, kas iepriekš darbu sāka vienā laikā, tagad to dara 2 stundu laikā ar 15 min nobīdi, tā lai savā starpā nesatiktos. Starplaikos tiek dezinficētas virsmas tajās telpās, kurās uzturējusies iepriekšējā brigāde;
• palielienāts darba devēja nodrošināto transportlīdzekļu skaits, ko darbinieki izmantot nokļūšanai uz / no darba, lai darbinieki varotu ievērot 2 m distanci;
• vienā automašīnā atļauts pārvietoties tikai 2 darbiniekiem vienlaicīgi, turklāt sēžot pa diagonāli (priekšā šofera pusē, aizmugurā automašīnas labajā pusē);
• darbiniekiem tiek piegādātas un apmaksātas pusdienas, lai novērstu darbinieku iešanu un pusdienošanu publiskajās ēdināšanās vietās, kur iespējama COVID-19 pozitīvu cilvēku klātbūtne (12 h maiņu darbiniekiem nodrošināta trīsreizēja ēdināšana).

Lai nodrošinātu fizisku distancēšanos birojā:

• samazināts krēslu skaits darba vietās un uzgaidāmajās telpās;
• pagarināti darba galdi, lai varētu nodrošināt starp darbiniekiem vismaz 2 m distanci;
• darbinieki, kuri nevar veikt darba pienākumus no mājām, tiek izsēdināti izklaidus pa visu biroju, ievērojot vismaz 2 m distanci;
• darbinieki sadalīti darba grupās, kas ikdienā fiziski nesatiekas – strādā atsevišķās ēkās; ja viena grupa saslimst vai nonāk karantīnā, otra turpina strādāt (attiecināms gan uz uzņēmuma vadības komandu, gan darbiem brigādēs, piemēram, ceļu būvē, būvlaukumā);
• darbinieki sadalīti divās plūsmās, katru nedēļu attālināti strādā viena plūsma, nākamajā nedēļā plūsmas mainās;
• pagalmā tika uzstādīti vairāki par biroju telpām pārveidoti konteineri (līdzīgi kā būvobjektos), jo esošajās biroja telpās nevarēja nodrošināt 2 m attālumu.

Lai nodrošinātu ergonomiskas darba vietas attālināti:

• darba devējs apmaksā darba krēsla iegādi, ar nosacījumu, ka viņš uzrauga / pārliecinās, lai krēsls, ko pērk ir tiešām ergonomisks, nevis tāds kādu grib darbinieks, lai dizainiski iederas dzīvesvietā.

Lai nodrošinātu lielāku kontroli:

• ieviesta prasība darbiniekiem izmērīt sev temperatūru pirms došanās uz darbu, lai iespējami slimās personas neinficē kolēģus, kā arī pa ceļam uz darbu satiktos cilvēkus;
• pie ieejas uzņēmuma telpās ar digitālo termometru vai termokamerām darbiniekiem tiek mērīta temperatūra, un personas ar paaugstinātu temperatūru vai ar jebkādām respiratorām saslimšanas pazīmēm netiek ielaistas;
• izstrādātas vadlīnijas grupas ietvaros, kurās precīzi noteikta rīcības kārtība, ja temperatūras mērījums ir 37,0 (+/- termometra ražotāja noteiktā kļūda); 
• slēgta lielākā daļa uzņēmuma ieeju, iebraucamo ceļu, lai būtu iespējams kontrolēt distanci caurlaides punktos un pārbaudīt darbinieku ķermeņa temperatūru;
• izveidota karantīnas telpa, kur sagaidīt mediķus, ja tiek konstatēta paaugstināta temperatūra vai citas COVID infekcijas pazīmes;
• izstrādāts rīcības plāns gadījumā, ja kāds darbinieks saslimst ar COVID-19, un tas pārbaudīts praktisko mācību veidā, imitējot, ka kāds  ir saslimis un kādas būs darbinieku reakcijas;
• katrai brīgādei tiek nodrošinātas citas krāsas galvassegas, lai varētu viegli izsekot, kurš darbinieks atrodas neatļautā vietā;
• uzturēts saraksts, kurš darbinieks kurā dienā ir bijis darbā.

Lai nodrošinātu darbinieku sadarbību bez tieša/fiziska kontakta:

• IT speciālisti neveic darbības pie kolēģu datoriem, lai nav jālieto svešas datorpeles un klaviatūras – visas nepieciešamās darbības tiek veiktas tikai attālināti;
• katrs darbinieks izmanto tikai savu mobilo un/vai stacionāro tālruņa aparātu; zvani nepieciešamības gadījumā tiek pāradresēti, klausules nenodod viens otram;
• apmaiņai ar papīra formas dokumentiem pie ieejas uzņēmumā izvietotas speciālas kastītes;
• pasta kurjeru piegādes organizētas maksimāli distancēti, izveidojot speciālas kastītes, kurās visus sūtījumus nolikt, lai minimizētu kontaktus.

Lai veidotu drošu darba vidi:

• darbiniekiem tiek nodrošināti aizsargtērpi, aizsargbrilles, cimdi ne vien ražošanas telpās un klientu apkalpošanas centros, bet arī birojos;
• darbinieki tika nodrošināti ar bezmaksas maskām parī ikdienas gaitu veikšanai;
• aizsargmaskas un sejas aizsargi (vizieri) tika iegādāti un bez maksas izsliegti arī visiem darbinieku ģimenes locekļiem;
• darbiniekiem tiek nodrošināti dezinfekcijas līdzekļi gan rokām, gan apaviem;
• koplietošanas darba aprīkojuma rokturi (piemēram, vibroblietes) pirms aprīkojuma atgriešanas noliktavā tika dezinficēti un aprīkojums marķēts ar atzīmi, kad dezinfekcija veikta;
• darbiniekiem tiek organizētas apmācības par to, kā atvērt durvis, skapjus u.tml. bez roku palīdzības;
• reizi nedēļā vai biežāk tiek veikta automašīnu dezinfekcija;
• regulāri tiek dezinficētas uzņēmuma telpas, tostarp durvju rokturi, trepju margas, galdu virsmas, datoru monitori, koplietošanas inventārs (piemēram, printeri un kopētāji) u.c.

Lai pasargātu riska grupas:

• personāldaļa veica analīzi par to, kurā struktūrvienībā ir augstākais darbinieku skaits 55+, tai pievērsta papildus uzmanība (piemēram, visi ierobežojošo pasākumi un informēšana par COVID - 19, tiek sākt tieši ar šo struktūrvienību, biežāk dezinfekcija);
• senioriem (55+) tika piešķirts ārpuskārtas papildus atvaļinājums, bet atvaļinājuma laikā tika nodrošināta pārtikas piegāde;
• darbinieki ar hroniskām slimībām tika aicināti pieteikties, lai viņus varētu pārcelt no darba vietām, kur veicams darbs ar daudz klientiem, uz darba vietām bez kontakta ar klientiem (no tirdzniecības zāles uz noliktavu);
• darbinieki riska grupās tika mudināti doties uz darbu ar privāto automašīnu, bet uzņēmums apmaksāja automašīnas stāvvietu tuvu darbavietai;
• darbinieki, kuriem mājsaimniecībā ir riska grupas cilvēki, tika aicināti pieteikties, un viņiem prioritāri tika dota iespēja strādāt attālināti;
• augstas saslimstības apstākļos uzņēmums nesniedz pakalpojumus, kuru  sniegšanā ir iesaistīti seniori (piemerēram, atceltas teātra izrādes ar "veterānu" piedalīšanos);
• pedagogi, kas pieder pie riska grupām, nepiedalījās skolas eksāmenos vietās, kur bija tiešs kontakts ar skolēniem;
• riska grupā attiecībā uz augstu iespējamibu inficēties tika iekļauti arī darbinieki, kuri vienā mājsaimniecībā dzīvo ar veselības un sociālās aprūpes darbiniekiem, un viņiem prioritāri tika dota iespēja strādāt attālināti (ja tas nebija iespējams, tad viņiem tika apmaksāta dīkstāve un viņi uz darbu nenāca).

Lai samazinātu stresu:

• darbiniekiem tiek nodrošinātas psihologa konsultācijas tiešsaistē (koordinacijā nav iesaistīts uzņēmums, lai darba devējs neuzzinātu, kuri darbinieki izmantojuši šo iespēju);
• publiskos vebinārus par stresa samazināšanas iespējām klausās vairāki uzņēmuma darbinieki, pēc tam iekšējā sistēmā pārrunājot un ieviešot atbilstošus pasākumus;
• tiek organizētas iknedēļas tiešsaistes brokastis kā komandas stiprināšanas pasākumi darbiniekiem, kas strādā attālināti;
• noorganizēts zvanu centrs (ārkapalpojums ar profesionāli apmācītiem cilvēkiem), kur uzņēmuma darbinieki var piezvanīt un aprunāties par jebkuru tēmu, kas viņiem aktuāla šajā brīdī (gan par darbu, gan par bērniem, gan par pārējo situāciju, kad jāpaliek mājās);
• supervīzijas un palīdzības grupas augstākā līmeņa vadītājiem, kuriem jāpieņem daudzi un atbildīgi lēmumi;
• izveidota slēgta Facebook grupa, kur uzņēmuma vadība regulāri dalās ar jaunumiem, plāniem, kur tika organizēti dažādi konkursi utt.;
• kopīga virtuālā vīna glāze pēc projekta nodošanas
• darba laika monitorēšana - ja darbinieks jau agri ir pieslēdzies, vai ilgi neatslēdzas no tīkla, tad kolēģiem ir pienākums pajautāt""Ko Tu tur dari, vai viss ir kārtībā, vai ar visu tiec galā?". Šīs sarunas mērķis ir nevis kontrolēt,  vai neesi "nošmaucies un kādu minūti nebijis tiešsaistē", bet, lai pārleicinātos, vai nav kādas grūtības, problēmas, jo uzņēmumā darba organizācija ir vērsta vairāk uz padarīto, nevis striktu darba laika ievērošanu;
• lai nodrošinātu, ka visi digitālajās konferencēs un to kafijas pauzēs tiek pie vārda un paliek uz tērzēšanu, tiek veidoti atsevišķi nejauši salikti sarunu pāri neformālai sarunai (pa 2, nevis lielākos pulciņos);
• uzņēmumā īstenota iekšēja aptauja par elastīgo darba laiku un iekšējie lēmumi balstīti šīs aptaujas rezultātiemi;
• izveidota atsevišķa covid-19 e-pasta adrese, kur uzdot visus jautājumus, lai darbiniekiem nav katru reizi jāmeklē, kurš ir īstais cilvēks, kas par to atbild uzņēmumā;
• uzņēmuma iekšienē izveidots automātiskais atbildētājs - Covid-19 līnija, kur jebkurš darbinieks atstāt balss ziņu (īpaši pierpasīta no vecāka gadu gājuma darbinieku puses, kuriem ir neērti rakstīt vai zvanīt un runāt);
• uz svētku laiku uzņēmuma iekšējā tīklā adventes kalendārs – iekšā kādi vingrojumi, uzmundrinājuma teksti

Lai uzturētu fizisko aktivitāti:

• fizioterapeits vada vingrošanas nodarbības tiešsaistē darbiniekiem, kas strādā attālināti;
• Narvessen kioskā apmaksāts saldējums, ja darbinieks nosauc kodu (motivējot izkustēties, strādājot pie datora attālināti);
• tādu konferenču un lielo sanāksmju laikā, kurā galvenais uzdevums ir klausīties, doties pastaigā un klausīties ar austiņām.

Lai izvairītos no "atslēgas" darbinieku saslimšanas:

• identificēti uzņēmuma "atslēgas" ("kritiskie") darbinieki, piemēram, dispečeri, operatīvie darbinieki, kuri pilnībā tika nodalīti no kontaktiem ar citiem darbiniekiem, izslēdzot jebkādus kontaktus;
• "atslēgas" darbiniekiem nodrošinātas atsevišķas ģērbtuves, atpūtas telpas;
• "atslēgas"darbiniekiem sagatavota iespēja gulēt uzņēmuma telpās, ja notiktu situācijas pasliktināšanās, tādējādi samazinot iespēju kontaktēties ar potenciāli inficētiem cilvēkiem sabiedrībā;
• "atslēgas" darbinieku uzturēšanās telpas tiek tīrītas pēc īpašas procedūras laikā, kad "atslēgas" cilvēki telpās neatrodas, lai nebūtu teša kontakta starp "atslēgas" cilvēkiem un apkopējām.

Lai izvairītos no biznesa riskiem:

• vienā telpā vienlaikus nedrīkst atrasties visi valdes locekļi, kā arī jebkuras struktūrvienības vadītājs vai vadītāja ar savu vietnieku;
• ieviests elastīgs darba laiks, lai darbinieki, kuri brauc ar sabiedrisko transportu, nebrauc uz darbu tā dēvētajās “pīķa stundās”, kad cilvēku koncentrācija šajā transportā ir vislielākā un inficēšanās risks visaugstākais;
• lai apakšuzņēmēji varētu veikt darbu, viņiem bija jāiesniedz negatīvi COVID-19 testi (izmaksas sedza pasūtītājs);
• ir izveidots kontroljautājumu saraksts ar visiem uzņēmuma veicamajiem pasākumiem un darba aizsardzības speciālisti veic palīdzības vizītes uz visām (gandrīz 200) struktūrvienībām, pārliecinoties, ka pasākumi ir ievēroti un sniedzot struktūrvienību vadītājiem palīdzību;
• tika identificēti "kritiskie" apmeklētāji, bez kuru atrašanās ražotnē, uzņēmuma darbība var apstāties (piemēram, svarīgāko iekārtu apkopes personāls), pārējo apmeklētāju atrašanās ražotnē tik aizliegta;
• lai samazinātu transporta pakalpojumu sniedzēju ienākšanu telpās un tikšanos ar darbiniekiem, tika noskaidroti galvenie iemesli, kāpēc viņiem nepieciešams ienākt telpās. Tika konstatēts, ka galvenais iemesls ir labierīcību izmantošana, tāpēc ārpus telpām tika nodrošinātas pārvietojamās tualetes un iespējas nomazgāt rokas;
• tā kā darba devējs visiem darbiniekiem apmaksā telefonu un internetu tajā, tad darba devējs ir noteicis par pienākumu darbiniekiem darba telefonos lejuplādēt aplikāciju "ApturiCOVID".

Paldies “Altum”, “Baltic International Bank”, “DHL Latvia”, “Eco Baltia”, “Latvenergo”, “Rīgas Dzemdību nams”, “Rīgas Siltums”, “SEB banka”, “Swedbank”, “Trelleborg Wheel Systems”, “Ventspils Reiss”, “VG Kvadra Pak”, “Vidzemes slimnīca”, “ZAAO”, Dailes teātris, Putnu fabrika "Ķekava", Starptautiskā lidosta "Rīga", "Saules aptieka", "Rimi Latvija", ""Ventspils nafta" termināls"", Rīgas Tehniskā universitāte, "Fazer Latvija", "Schwenk Latvija", "Fortum Latvia", "StoraEnsoPackaging" u.c. uzņēmumiem par vērtīgajiem pieredzes stāstiem!

Sākotnēji adaptēts no Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta mājaslapas; pakāpeniski papildināts ar semināros un sociālajos tīklos publiskotajiem piemēriem. 2020.gada oktobrī papildināts ar projekta "Dzīve ar COVID-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē" (Nr. VPP-COVID-2020/1-0013) ietvaros identificētajiem labās prakses piemēriem.