Valdībā šodien, 2. jūlijā vērtēs Labklājības ministrijas (LM) ieceri uzlabot nodarbināto, jo īpaši darbspēju zaudēšanas riskam pakļauto un gados vecāko nodarbināto personu, darba vidi un darba apstākļus.

LM norāda, ka, lai arī kopumā gados vecāku cilvēku ekonomiskās aktivitātes un nodarbinātības rādītāji ir augstāki par Eiropas Savienības vidējo līmeni un šo mērķa grupu Latvijā raksturo samērā augsta līdzdalība darba tirgū, kā galvenie izaicinājumi tomēr saglabājas pieaugoša saslimstība ar arodslimībām. Tāpat saglabājas stereotipi no darba devēju puses attiecībā uz gados vecāko personu darba spējām, izglītības un iegūto prasmju novecošanās un neatbilstība darba tirgum, kopējās veselības situācijas pasliktināšanās un aprūpes pienākumu pieaugums noteiktām sabiedrības grupām.

Paaugstinoties nodarbināto vecumam, paaugstinās arī iespējamība, ka tiks konstatēta arodslimība, turklāt daudzos gadījumos vienam cilvēkam var tikt konstatētas vairākas arodslimības. Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas (VDI) datiem, vislielākais pirmreizēji apstiprināto arodslimnieku skaits galvenokārt ir divās vecuma grupās no 45 līdz 54 gadiem un no 55 līdz 64 gadiem. 2022.gadā tādu attiecīgi bija 36% un 54%.

LM vērš uzmanību, ka arodslimības tiek diagnosticētas arvien agrākā vecumā, kas varētu būs saistīts ar izpratnes paaugstināšanos un arī diagnostikas uzlabojumiem. Vienlaikus tas arī liecina, ka par arodslimību izraisītājfaktoriem un darba aizsardzības preventīvo kultūru ir jārunā ar jauniešiem un tikko darba gaitas uzsākušajām personām.

Ministrija iecerējusi veicināt nodarbināto, jo īpaši darbspēju zaudēšanas riskam pakļauto un gados vecāko nodarbināto personu, iesaisti veselības veicināšanas un uzlabošanas pasākumos, tādējādi uzlabojot nodarbināto zināšanas un prasmes un novēršot skeleta, muskuļu, saistaudu un psihoemocionālo slimību attīstību, kā arī sniegt atbalstu uzņēmumiem darbinieku ilgtspējīgai nodarbinātībai un veselības veicināšanas pārvaldībai un informēt sabiedrību par ilgāka un labāka darba mūža un aktīvās novecošanās jautājumiem.

Paredzēts, ka tiks izstrādātas rekomendācijas darba vides ergonomisko un psihoemocionālo risku novērtēšanai uzņēmumos darba devējiem, lai viņi varētu pieteikties dalībai projektā un izveidot divus katalogus. No tiem viens būs veltīts atbalstāmajiem veselības veicināšanas un uzlabošanas pasākumiem, piemēram, fizioterapeita, uztura speciālista, psihologa, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta un citu speciālistu konsultācijas, ārstnieciskās vingrošanas nodarbības, fizikālās medicīnas procedūras, manuālās terapijas procedūras, masāžas, nodarbības pie fizioterapeita, ūdensprocedūras un tamlīdzigi. Savukārt otrs - kolektīvajiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, piemēram, paceļami galdi, smagumu pārvietošanas aprīkojums, medicīnas preces, vingrošanas aprīkojums, ergonomiski paklāji un citi.

Plānots arī palielināt visu mērķa grupu informētību un izpratni par drošu darba vidi un apstākļiem, veidiem, kā varētu uzlabot darbinieku veselību darba vietā un veicināt šo personu ilgāku darba mūžu, aktīvu novecošanos un darba spēju saglabāšanu. Līdz ar to tiks īstenoti izglītojoši un konsultatīvi klātienes un tiešsaistes pasākumi, tai skaitā klātienes un attālinātas mācības, lekcijas, semināri un citi.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība plāno sniegt konsultācijas nodarbinātajiem par darba aizsardzības, tai skaitā par darba vides risku prevenciju, īpaši attiecībā uz psihoemocionālajiem riskiem darba vietā, darba tiesību, tostarp darba strīdu praktisku risināšanu, kā arī par nediskriminācijas, ilgāka un labāka darba mūža veicināšanas jautājumiem, un īstenos izglītojošus pasākumus profesionālo izglītības iestāžu studējošajiem.

Tāpat plānots sniegt praktisku atbalstu nodarbinātajiem vecumā no 45 gadiem iesaistei veselības uzlabošanas pasākumos, lai mazinātu darba vides ietekmi uz veselību un novērstu arodslimību turpmāko attīstību, īstenot sabiedrības izpratnes veidošanas pasākumus par ilgāka un labāka darba mūža jautājumiem un darbspēju saglabāšanu, tai skaitā kampaņas, lekcijas, semināri, testi, vadlīnijas un rekomendācijas, un citus pasākumus.

Plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 12 852 385 eiro, tostarp Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums - 10 924 527 eiro un valsts budžeta līdzfinansējums - 1 927 858 eiro.

LM norāda, ka gadījumā, ja iecerētais netiks īstenots, Latvijā nebūs pieejami atbalsta pasākumi, kas veicina ilgāku un labāku darba mūžu. Rezultātā pieaugs gados vecāko nodarbināto personu arodslimību skaits, bezdarba līmenis, samazināsies šīs mērķa grupas ekonomiskā aktivitāte un palielināsies nabadzības risks vecuma grupā 50 gadi un vairāk.