Saskaņā ar Darba aizsardzības likuma prasībām ir noteikts, ka darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību darbā. Šis princips ir attiecināms uz jebkura veida darbu, tajā skaitā arī gadījumos, kad nodarbinātais darbu veic attālināti.

Lai nodrošinātu pēc iespējas drošu un nekaitīgu darba vidi, darba devējam ir virkne pienākumu – jāveic darba vides risku novērtēšana, jānodrošina apmācība darba aizsardzības jautājumos, jānosūta nodarbinātie uz obligāto veselības pārbaudi u.c. Praksē šos pasākumus veic norīkots darba aizsardzības speciālists vai ārpakalpojumu sniedzējs darba aizsardzības jomā – kompetentā institūcija vai kompetentais speciālists.

2019.gada 3.oktobrī Saeimā tika pieņemti grozījumi Darba aizsardzības likumā, kurā ietverts tiešs regulējums attiecībā uz attālinātā darba veikšanu. Šie grozījumi stāsies spēkā 2020.gada 1.jūlijā.

Saskaņā ar šiem grozījumiem par attālināto darbu tiek uzskatīts darba izpildes veids, kad darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus darba devēja uzņēmuma ietvariem, tajā skaitā darbs, kuru veic, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Tomēr par attālināto darbu netiek uzskatīts darbs, kas saistīts ar regulāriem un sistemātiskiem izbraukumiem un pārvietošanos darba rakstura dēļ, piemēram, piegādes un pārvadājumu pakalpojumi, izbraukumi pie klientiem utt., kā arī komandējumi un darba braucieni.

Darba devēja pienākumi attiecībā uz attālinātajā darbā nodarbinātajiem ir tādi paši kā tad, ja nodarbinātie strādā uzņēmuma telpās. Tomēr, ņemot vērā to, ka attālinātais darbs tiek veikts ārpus uzņēmuma vai iestādes teritorijas, darba devējam var rasties dažādi jautājumi par to, kādā veidā nodrošināt nodarbinātajam pēc iespējas drošu darba vidi un apstākļus.

Lai atvieglotu darba vides risku novērtēšanu, attālinātā darba gadījumā darba vides riska novērtēšanu var veikt darba veidam (piemēram, attālinātajam darbam, veicot darbu ar datoru), nevis katrā darba vietā. Tādejādi darba devējam nav fiziski jāpārbauda katra darba vieta.

Visbiežāk attālināti tiek veikts darbs ar datoru, un šādā gadījumā ir iespējams prognozēt, kādiem riska faktoriem nodarbinātais varētu tikt pakļauts – visbūtiskākie ir ergonomiskie riska faktori, telpas mikroklimats, apgaismojums, psihoemocionālie riska faktori u.c.

Arī nodarbinātajam, kurš veic attālināto darbu, ir jāsadarbojas ar darba devēju un jāsniedz darba devējam informācija par apstākļiem, kādi ir attālinātājā darba vietā un var ietekmēt viņa drošību un veselību, veicot darbu. Šim mērķim var izmantot dažādas aptaujas lapas, ko aizpilda pats darbinieks, piemēram, šo - Pašvērtējums darbam pie datora, ja strādā mājās.

Jāatzīmē, ka darba devējam ir jāinformē nodarbinātie par iespējamajiem darba vides riskiem un to ietekmi, tajā skaitā arī tad, ja darbs tiek veikts attālināti. Darba aizsardzības speciālists šo informāciju var nosūtīt elektroniski. Šim nolūkam noderīgas var būt gan iepriekš minētās aptaujas lapas, gan citi materiāli, piemēram:

-          Infografika par pamatprincipiem drošam darbam ar klēpjdatoru;

-          Video par pamatprincipiem drošam darbam, strādājot ārpus biroja.

Kaut arī iepriekš minētās prasības attiecībā uz attālināto darbu stāsies spēkā tikai šī gada 1.jūlijā, ir ieteicams tās ieviest jau ātrāk.

Saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, šobrīd daudzi uzņēmumu un iestāžu darbinieki darbu veic attālināti, turklāt šis attālinātais darbs ir bijis jāuzsāk bez iepriekšējas sagatavošanās. Lai veicinātu pēc iespējas drošāku un veselībai nekaitīgāku darba vidi, šajā laikā darba aizsardzības speciālistiem būtu jāvelta īpaša uzmanība nodarbināto informēšanai, nosūtīt iepriekš minēto informāciju par darba vidi nodarbinātajiem, kas darbu veic attālināti.

Papildu informācija par darba aizsardzības jautājumiem, tai skaitā saistībā ar COVID-19 pandēmiju apkopota šeit.