Strādā vesels

Ieteikumi darba devējiem un darbiniekiem COVID-19 izplatības laikā

2020. gada 10. martā

Valsts darba inspekcijai šobrīd nav deleģējuma par papildus ieteikumu sniegšanu ārkārtas situācijā. Gan darba devējam, gan nodarbinātajam ir jāievēro valstī pastāvošie normatīvie akti!

Šobrīd visu aktuālo informāciju, kas būtu jāzina gan iedzīvotājiem, gan nodarbinātajiem, gan darba devējiem par saslimšanu ar COVID-19, sniedz Slimību profilakses un kontroles centrs: https://spkc.gov.lv/lv/aktualitates/get/nid/757

Papildu ieteikumi darba devējiem un darbiniekiem pieejami: http://www.lm.gov.lv/lv/aktuali/aktuali-list/91677-informacija-darbiniekiem-un-darba-devejiem-covid-19-izplatibas-laika

Dīkstāves pabalstu administrē Valsts ieņēmumu dienests, kurš savā mājas lapā ir ievietojis materiāls, kur darba devēji un citi interesenti var iegūt interesējošo informāciju par dīkstāves pabalsta pieteikšanas un saņemšanas kārtību:

Ieteikumi darba devējiem:

  • ja tas ir iespējams, vienoties par attālinātu (strādājot no mājām) darba veikšanu;
  • izvērtēt klātienes sanāksmju rīkošanas nepieciešamību;
  • atbalstīt darbiniekus, kuriem ir šaubas par savu veselības stāvokli, mudinot tos vērsties pie ārsta;
  • ja pastāv pamatotas aizdomas par darbinieka saslimšanu, kas rada vai var radīt draudus viņa vai citu cilvēku drošībai vai veselībai, darba devējs, izmantojot Darba likuma 82. panta pirmajā daļā noteikto, ir tiesīgs dot rīkojumu darbiniekam nekavējoties veikt veselības pārbaudi. Atbilstoši Darba likuma 82. panta otrajai daļai izdevumus, kas saistīti ar veselības pārbaudes veikšanu, jāsedz darba devējam;
  • ja darbiniekam ir saslimšanas pazīmes, bet viņš atsakās apmeklēt ārstu, darba devējs, ņemot vērā faktiskos apstākļus, var izvērtēt iespēju izmantot Darba likuma 58. panta trešajā daļā nostiprinātās tiesības - atstādināt darbinieku no darba, jo šī darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša un / vai trešo personu veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm. Darba devēja ziņā paliek iespēja uzlabot darbinieka tiesisko stāvokli, par atstādināšanas laiku saglabājot darba algu;
  • ja nodarbinātajam noteikta karantīna, jo viņš bijis ciešā kontaktā ar COVID-19 infekcijas pacientu (piemēram, medicīnas darbinieks, lidmašīnas apkalpes loceklis), vai atrodas pašizolācijā tāpēc, ka pildījis darba vai dienesta pienākumus, notikušais kvalificējams kā nelaimes gadījums darbā un izmeklējams Ministru kabineta 25.08.2009. noteikumu Nr. 950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” VI. nodaļā noteiktajā kārtībā.

Aicinājums darba aizsardzības speciālistiem

  • Pārskatīt darba vides risku novērtējumu, īpašu vērību pievēršot tieši bioloģiskajam darba vides riskam (šajā gadījumā – COVID 19 vīrusam);
  • Pārskatīt un veikt pasākumus, kas vērsti uz saskares ar vīrusu ierobežošanu un vīrusa tālākas izplatības ierobežošanu.

 Piemēram:

  • Nodarbināto instruktāža un apmācība (pastāstīt nodarbinātajiem par COVID vīrusu, slimības pazīmēm, preventīvajiem pasākumiem (sekot līdzi aktualitātēm un informēt nodarbinātos), izvietot informāciju biežāk pieejamas vietās, pastāstīt klientiem par uzņēmuma preventīvajiem pasākumiem);
  • Aizsardzības līdzekļi un pasākumi (nodrošināt nodarbinātajiem pieejamus dezinfekcijas līdzekļus (alkohola saturs 60-95%), ziepes, viegli iztukšojamas atkritumu tvertnes (bez saskares ar saturu), virsmu regulāra tīrīšana vai dezinficēšana (t.sk., durvju rokturi, klaviatūra, pele), ja nepieciešams, aizsargmaksas, aizsargcimdus u.c. līdzekļus);
  • Organizatoriskie pasākumi (pārskatīt darba laika, darba grafika, darba vietas organizēšanu (drošas distances ievērošana starp nodarbinātajiem darba telpā un uzņēmumā, atpūtas telpās, pulcēšanās ierobežošana, fleksibls darba laiks, lai izvairītos no pīķa stundām sabiedriskajā transportā, u.c.);
  • Attālinātais darbs (ja iespējams, organizēt darbu attālināti, jo īpaši, riska grupām: gados vecākie nodarbinātie, nodarbinātie ar vāju imunitāti; moderno tehnoloģiju izmantošana (telefons, videokonference, whatsapp videozvani).

Ieteikumi nodarbinātajiem

Tā kā Darba aizsardzības likuma 17. panta 1. punktā ir noteikts nodarbinātā pienākums rūpēties par savu drošību un veselību un to personu drošību un veselību, kuras ietekmē vai var ietekmēt nodarbinātā darbs. Ja nav iespējams darbu veikt attālināti, iesakām:

  • novērot savu veselības stāvokli;
  • sekot savam veselības stāvoklim un nedoties uz darbu ar elpošanas ceļu infekcijas slimības pazīmēm (klepus, sāpes kaklā, paaugstinātā ķermeņa temperatūra);
  • mērīt temperatūru divas reizes dienā (no rīta un vakarā);
  • ievērot higiēnas prasības ( mazgāt rokas, dezinficēt tās, vēdināt telpas);
  • ja parādās saslimšanas simptomi, vērsties pēc medicīniskās palīdzības;
  • būt atbildīgam pret savu un savu tuvāko drošību un veselību;
  • vēdināt telpas gan darbā, gan mājās;
  • bieži mazgāt rokas ar ūdeni un ziepēm, īpaši pēc tualetes apmeklējuma, sabiedrisku vietu apmeklēšanas, pirms ēšanas, pēc kontakta ar slimiem cilvēkiem vai viņu apkārtējo vidi;
  • ja nav iespējas nomazgāt rokas, nepieciešams dezinficēt rokas ar spirtu saturošiem roku dezinfekcijas līdzekļiem;
  • izvairīties no pieskaršanās sejai (acīm, degunam un mutei) ar nemazgātām rokām;
  • izvairīties no tuva kontakta ar cilvēkiem, kuriem ir akūtas elpceļu infekcijas simptomi;
  • klepojot un šķaudot, nosegt muti un degunu ar vienreizlietojamo salveti, kuru pēc lietošanas izmest atkritumos, un pēc tam nomazgāt rokas;
  • ar sadzīvē lietojamiem dezinfekcijas līdzekļiem tīrīt un dezinficēt virsmas un priekšmetus, kuriem bieži pieskaras cilvēki;
  • regulāri tīrīt un vēdināt telpas gan darbā, gan mājās.

Aicinājums nodarbinātajiem:

  • attikities no darba, ja darba devējs nav nodrošinājis aizsardzības pasākumus tieša riska gadījumā;
  • klausīt darba devēja rīkojumam;
  • lietot aizsardzības līdzekļus un ievērot noteiktos preventīvos pasākumus;

DARBA DEVĒJAM IR TIESĪBAS UZLABOT DARBA VIDI UN VEIKT PAPILDU PASĀKUMUS, IZVĒRTĒJOT KONKRĒTOS APSTĀKĻUS UZŅĒMUMĀ!

Noderīgi: 

 

BIEŽI UZDOTI JAUTĀJUMI

Jautājums: Ko darīt darba ņēmējiem, ja darba devējs neievēro 14 dienu karantīnu?

VDI atbilde: Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologa nosacījumu personai tiek noteikta mājas karantīna uz 14 dienām, ja ir bijis kontakts  ar inficēto pacientu. Darba devējam tāpat kā ik vienam nodarbinātajam,  ja tas ir atgriezies no vīrusa skartajām valstīm – ja tas ir iespējams, ieteicams  darbu veikt attālināti (strādājot no mājām). Ja tas nav iespējams, darba devējam būtu ieteicams novērot veselības stāvokli.

Gadījumā, ja pastāv pamatotas aizdomas par darba devēja vai jebkura cita nodarbinātā saslimšanu darba vietā, kas rada vai var radīt draudus viņa vai citu nodarbināto drošībai vai veselībai, nodarbinātie saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 18.panta pirmās daļas 1.punktu nodarbinātajam ir tiesības atteikties no darba veikšanas, ja attiecīgā darba veikšana rada vai var radīt risku nodarbinātā vai citu personu drošībai un veselībai un šāds risks nav novēršams citādā veidā.  

Jautājums: Kā notiek šajā gadījumā papildus veselības pārbaude - pie kā darba devējs nosūta? Vai darba devējam šādā gadījumā jāapmaksā papildus veselības pārbaužu (analīžu) veikšana? 

VDI atbilde: Ja pastāv pamatotas aizdomas par darbinieka saslimšanu, kas rada vai var radīt draudus viņa vai citu cilvēku drošībai vai veselībai, darba devējs, izmantojot Darba likuma 82. panta pirmajā daļā noteikto, ir tiesīgs dot rīkojumu darbiniekam nekavējoties veikt veselības pārbaudi, konkrētajā gadījumā pie ģimenes ārsta, kurš izvērtē nepieciešamību veikt nepieciešamās pārbaudes pie citiem speciālistiem, kā arī  analīžu veikšanas nepieciešamību. Atbilstoši Darba likuma 82. panta otrajai daļai izdevumus, kas saistīti ar veselības pārbaudes veikšanu, jāsedz darba devējam. 

Jautājums: Kā tirdzniecības uzņēmuma darba devējam pareizi rīkoties, ja darbinieks baidās iet uz darbu, piemēram, strādāt kasē?

Labklājības ministrijas (LM) atbildeNormatīvie akti tiešā veidā neregulē Jūsu minēto situāciju, tādēļ ir jāizmanto tie tiesiskie instrumenti, kas ir darba devēja rīcībā.  Ir saprotamas darbinieka bailes, veicot darbu inficēties ar COVID-19, tādējādi arī ieteikums darba devējiem ir meklēt risinājumus, kas nepakļautu darbiniekus inficēšanās riskam, veicot atbilstošus aizsardzības pasākumus. Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē https://spkc.gov.lv/lv/aktualitates/get/nid/772 ir minēti ieteikumi personīgās higiēnas un profilakses pasākumu ievērošanai, par kuriem darba devējs varētu informēt darbiniekus. Vienlaikus darba devējs varētu pārskatīt darba vides risku novērtējumu, īpašu uzmanību pievēršot tieši bioloģiskajam darba vides riskam. Darba devējs varētu veikt nodarbināto instruktāžu un apmācību – pastāstīt nodarbinātajiem par COVID-19 vīrusu, slimības pazīmēm, preventīvajiem pasākumiem, izvietot informāciju biežāk pieejamās vietās. Vienlaikus darba devējam būtu jānodrošina nodarbinātos ar aizsardzības līdzekļiem un jāveic aizsardzības pasākumi: jānodrošina dezinfekcijas līdzekļi (alkohola saturs 60-95%), ziepes, viegli iztukšojamas atkritumu tvertnes (bez saskares ar saturu), virsmu regulāra tīrīšana vai dezinficēšana, ja nepieciešams, aizsargmaksas, aizsargcimdus u.c. līdzekļus). Ja darba devējs nodrošina šos aizsardzības pasākumus, tad būtu jāizskaidro darbiniekam, ka tādejādi tiek mazināta darbinieka pakļaušana inficēšanās riskam. Vienlaikus darba devējam ir iespēja arī elastīgāk organizēt darbu – pārskatīt darba laiku un darba grafikus, nodrošināt drošas distances ievērošanu utt. Darba devējam ar darbinieku būtu jāvienojas par darba veikšanu. Kā izņēmums varētu būt situācijas, kad darbinieks ietilpst kādā riska grupā, piemēram, viņam ir hroniskas slimības, ir vecāka gada gājuma utt., tad varētu piedāvāt darbiniekam veikt citu darbu, kas nav saistīts ar klientu apkalpošanu (ja vien tāda iespēja pastāv) vai izmantot citus normatīvajos aktos paredzētos risinājumus.

Jautājums: Vai darba devējs ir tiesīgs pārtraukt darba attiecības pārbaudes laikā tikai tādēļ, ka COVID-19 krīzes apstākļu dēļ, viesnīcai nav darba un tā tiek slēgta uz nenoteiktu laiku?

Labklājības ministrijas atbilde: Saskaņā ar Darba likuma 47.pantu pārbaudes laikā darba devējam un darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu trīs dienas iepriekš. Darba devējam, uzteicot darba līgumu pārbaudes laikā, nav pienākums norādīt šāda uzteikuma iemeslu. Taču gadījumā, ja darba devējs, uzteicot darba līgumu pārbaudes laikā, ir pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu, darbiniekam ir tiesības celt prasību tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad viņš saņēmis darba devēja uzteikumu.

Jautājums: Ņemot vērā to, ka situācija varētu ievilkties uz kādu laiku, vai būtu pieņemami, ka cilvēks ņem slimības lapu, jo nav uzkrātas atvaļinājuma dienas, ko varētu izmantot? Ja nē, ko bez darba attiecību pārtraukšanas un stāšanās bezdarbnieku statusā vēl ir iespējams izmantot?

Labklājības ministrijas atbilde Darbnespējas lapu izsniedz ārstniecības persona, ja tam ir normatīvajos aktos noteiktie pamati, piemēram, darbinieka saslimšana. Šajā situācijā aicinām abas puses pārrunāt iespējamos, saudzīgākos risinājumus, lai darba tiesiskās attiecības varētu turpināt.

Jautājums: Vai darba devējam ir jāapmaksā plānotās darba stundas, kas tika noņemtas, samazinoties darba apjomam?

Labklājības ministrijas atbilde: Katrā konkrētā situācijā risinājums var būt atšķirīgs. Abām darba tiesisko attiecību pusēm ir tiesības vienoties par nepilnu darba laiku. Ja veidojas dīkstāve, tad atbilstoši Darba likuma 74.pantam darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību.

Jautājums: Ko Darba likums paredz, ko darbinieks  un darba devējs var darīt šādā ārkārtējā situācijā?
Labklājības ministrijas atbilde: Darba likums nosaka, ka darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu. Taču likumā ir teikts, ka darbinieks un darba devējs var grozīt darba līgumu, savstarpēji vienojoties. Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā var vienoties par darba līguma grozījumiem, tādējādi atrisinot vienu vai otru situāciju, kas radusies saistībā ar COVID – 19 izplatību. Šādiem darba līguma grozījumiem, ja tādi tiek veikti, ir jābūt kā brīvas gribas izpausmei.

Notiekošais vienlīdz skar gan darbinieku, gan darba devējus. Tāpēc situācijā, kad darba veikšana ikdienas režīmā tiek būtiski ietekmēta, primāri būtu ieteicams izvērtēt tādus risinājumus, kas ir iespējami saudzīgāki attiecībā pret darbiniekiem.

Atbilstoši likumam, darbiniekam ir pienākums veikt tos darbus, kurus viņš ir uzņēmies. Savukārt darba devējam ir pienākums nodrošināt tādu darba organizāciju un darba apstākļus, lai darbinieks varētu savu darbu izpildīt. Arī šajā ārkārtas situācijā ir iespējami risinājumi. Piemēram, tie var būt gan darba laika pielāgojumi, gan arī kā darba izpildes vietas pielāgojumi. Proti – ir  iespējams vienoties, piemēram, par nepilna darba laika noteikšanu, par darba veikšanu attālināti, vai citiem darba organizēšanas veidiem.  Darbinieks un darba devējs nepieciešamības gadījumā var vienoties arī par tādiem risinājumiem, kas saistīti ar dažāda veida atvaļinājumu izmantošanu. Piemēram, drīkst  vienoties par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanu šajā laikā. Darba devējam nav tiesību piespiest darbinieku doties atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas. Taču darbinieks var pieprasīt šāda atvaļinājuma piešķiršanu vai arī puses, ņemot vērā ārkārtas situāciju, var vienoties par šādu atvaļinājumu. Būtiskais ir atcerēties, ka par šādu atvaļinājumu netiek maksāts.

Darba likums regulē arī situācijās, kad darbiniekam ir nodrošināma atlīdzības izmaksa arī gadījumā, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ. Likumā gan nav sniegts izsmeļošs uzskaitījums, tomēr atsevišķi COVID-19 saistītie pasākumi var būt uzskatāmi par attaisnojošu gadījumu, kad darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību darbiniekam, kurš neveic darbu.

Jautājums: Ko Darba likums saka par dīkstāvi, kas var rasties šajā situācijā?
Labklājības ministrijas atbilde: Dīkstāve ir situācija, kad darba devējs darbinieku nenodarbina vai nepieņem darbinieka darbu.  Darba likumā paredzēts, ka atlīdzība ir izmaksājama arī tad, ja notiek dīkstāve. Likums gan nenosaka dīkstāves noteikšanas iemeslus, tādējādi par dīkstāvi ir uzskatāmas visas situācijas, kad darba devējs objektīvu apstākļu dēļ nevar nodarbināt darbinieku vai arī nepieņem darbinieka darbu. Taču – ja dīkstāve radusies darbinieka vainas dēļ, darba devējam atlīdzība nav jāizmaksā.

Būtiski, lai šajā ārkārtējā situācijā darba devējs ar darbinieku sazinātos, un abas puses vienotos par to, vai darbiniekam fiziski ir jāatrodas darba vietā dīkstāves laikā, jo īpaši ņemot vērā Ministru kabineta noteiktos piesardzības pasākumus.

Likumā arī teikts, ka situācijās, kad darba devējs nevar nodarbināt darbinieku darba līgumā nolīgtā darba izpildei (lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas), viņam ir tiesības norīkot darbinieku arī darba līgumā neparedzētu darbu veikšanai. Taču – ne ilgāk par vienu mēnesi gada laikā, bet dīkstāves gadījumā -  ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem viena gada laikā. Par darba līgumā neparedzētu darbu veikšanu darba devējam ir pienākums izmaksāt atbilstošu darba samaksu, kuras apmērs nedrīkst būt mazāks par darbinieka iepriekšējo vidējo izpeļņu. 

Jautājums: Ko darīt, ja darbinieks ārkārtas situācijas dēļ nevar veikt savus pienākumus?
Labklājības ministrijas atbilde:-Īslaicīga prombūtne nav pamats uzteikt darba līgumu. Darba likumā ir regulēta arī rīcība situācijā, kad darbiniekam nav iespējams veikt darbu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu dēļ. Likumā ir skaidri noteiktas darbinieka tiesības uz īslaicīgu prombūtni. Par šādu īslaicīgu prombūtni darbiniekam savlaicīgi ir jāpaziņo darba devējam. Vienkāršāk sakot, darbiniekam pēc iespējas ātrāk ir jāinformē darba devējs par to, ka ir iestājušies objektīvi iemesli, kādēļ darbinieks nevar ierasties darbā. Piemēram, valstu noteikto ceļošanas ierobežojumu dēļ persona nevar savlaicīgi atgriezties Latvijā.  

Jautājums: Ko darīt, ja darbiniekam nepieciešama  pašizolācija?
Labklājības ministrijas atbilde: Ja darbiniekam nav izsniegta darbnespējas lapa, bet viņš nevar veikt savus darba pienākumus saistībā ar ieviestajiem drošības pasākumiem, situācijas var būt atšķirīgas un tādējādi ir rūpīgi vērtējamas. Piemēram, ja darbinieks ar darba devēja rīkojumu ir bijis komandējumā vai darba braucienā, vai bijis nosūtīts veikt darbu citā ES vai EEZ valstī un viņam pēc atgriešanās no vīrusa skartās valsts vai teritorijas ir jāveic pašizolēšanās dzīvesvietā, tad šāda situācija būtu uzskatāma par attaisnotu prombūtni un darba devējam būtu pienākums izmaksāt noteikto atlīdzību. 

Savukārt, ja šāda situācija ir radusies tāpēc, ka darbinieks pats ir devies uz COVID -19 skartajām valstīm vai teritorijām, tad, kad valsts pārvaldes iestādes ir aicinājušas atturēties no šāda veida braucieniem, darba devējs varētu izvērtēt atlīdzības izmaksu par šo laikposmu.

Ja darbiniekam ir izsniegta darbnespējas lapa, tad slimības naudas un slimības pabalsta izmaksa tiek veikta atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem. Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība”, savukārt slimības naudas un slimības pabalstu izmaksu regulē likums “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”.

Jautājums: Daudzas vietas pašlaik tiek slēgtas, tāpēc jautājums – vai darba devējs var nosūtīt darbinieku uz piespiedu neapmaksāto atvaļinājumu? Un ja darba devējs piespiež darbinieku aiziet atvaļinājumā bez samaksas, kā jārīkojas darbiniekam?

VDI atbilde: Atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas pieprasīšana ir darbinieka, nevis darba devēja tiesība. Atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas darba devējs drīkst piešķirt tikai pēc darbinieka pieprasījuma (Darba likuma 153.panta trešā daļa). Darba devējam nav tiesības piespiest darbinieku doties atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, taču tas neliedz pusēm vienoties par šāda atvaļinājuma izmantošanu.

Ja darba devējs nosūta darbinieku atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas bez darbinieka pieprasījuma, darbiniekam atbilstoši Darba likuma 94.panta pirmajai daļai savu aizskarto tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai ir tiesības vērsties ar sūdzību pie darba devēja. Sūdzību jāizskata un atbildi par pieņemto lēmumu jāsniedz nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas.

Iesakām sūdzību sagatavot divos eksemplāros un iesniegt darba devējam personīgi, uz darbinieka sūdzības eksemplāra saņemot atzīmi par sūdzības reģistrēšanu uzņēmuma lietvedībā, vai, ja lietvedības nav, tad lūdzot darba devēju izdarīt atzīmi par sūdzības saņemšanu, norādot datumu, parakstu un atšifrējumu. Tāpat sūdzību var nosūtīt darba devējam ierakstītā sūtījumā pa pastu uz uzņēmuma juridisko adresi, darbiniekam saglabājot Latvijas pasta kvītis, kas apliecina sūdzības nosūtīšanas faktu.

Ja darba devējs sūdzību neizskata vai arī pēc sūdzības izskatīšanas darba devējs nenovērš tiesību aizskārumu, Jums saskaņā ar Darba strīdu likumu savu aizskarto tiesību un likumisko interešu aizsardzības nolūkā ir tiesības vērsties tiesā ar prasības pieteikumu. Tāpat arī darbiniekam savu aizskarto tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai ir tiesības vērsties VDI ar iesniegumu, lai VDI veiktu uzņēmuma pārbaudi. 

Jautājums: Vai darba devējs var atstādināt darbinieku no sava darba izpildes, ja ir aizdomas, ka darbinieks ir slims, bet nevēlas ņemt slimības lapu, iet uz darbu, pieņemsim, ar iesnām, vai nevēlas strādāt attālināti?

VDI atbilde: Ja pastāv pamatotas aizdomas par darbinieka saslimšanu, kas rada vai var radīt draudus viņa vai citu cilvēku drošībai vai veselībai, darba devējs, izmantojot Darba likuma 82. panta pirmajā daļā noteikto, ir tiesīgs dot rīkojumu darbiniekam nekavējoties veikt veselības pārbaudi. Atbilstoši Darba likuma 82. panta otrajai daļai izdevumus, kas saistīti ar veselības pārbaudes veikšanu, jāsedz darba devējam.

Ja darbiniekam ir saslimšanas pazīmes, bet viņš atsakās apmeklēt ārstu, darba devējs, ņemot vērā faktiskos apstākļus, var izvērtēt iespēju izmantot Darba likuma 58. panta trešajā daļā nostiprinātās tiesības - atstādināt darbinieku no darba, jo šī darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša un / vai trešo personu veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm. Darba devēja ziņā paliek iespēja uzlabot darbinieka tiesisko stāvokli, par atstādināšanas laiku saglabājot darba algu.

Ja darba līgumā nav paredzēta darba veikšana attālināti, tad attālinātais darbs pieļaujams tikai darbiniekam un darba devējam vienojoties. 

Jautājums: Vai darba devējs var piespiedu kārtā nosūtīt darbinieku pārbaudīties uz COVID-19 un lūgt sniegt izziņu?

VDI atbilde: Ja pastāv pamatotas aizdomas par darbinieka saslimšanu, kas rada vai var radīt draudus viņa vai citu cilvēku drošībai vai veselībai, darba devējs, izmantojot Darba likuma 82. panta pirmajā daļā noteikto, ir tiesīgs dot rīkojumu darbiniekam nekavējoties veikt veselības pārbaudi. Atbilstoši Darba likuma 82. panta otrajai daļai izdevumus, kas saistīti ar veselības pārbaudes veikšanu, jāsedz darba devējam.

Valsts darba inspekcijas ieskatā, lai darba devējs pielaistu darbinieku pie darba pienākumu izpildes, būtu pietiekama izziņa no ārsta ar atzīmi vesels.Tā kā darbinieka veselības stāvoklis ir īpaši aizsargājami personas dati, jautājumā par to, vai darba devējs var pieprasīt COVID - 19 analīžu rezultātu iesniegšanu jāvēršas Datu aizsardzības inspekcijā.


Jautājums: Šobrīd daudzu darbinieku darba devēji tiek pārcelti uz attālo darba režīmu. Vai darbinieks var atteikties no attālā darba režīma?

VDI atbilde: Atbilstoši Darba likuma 40. panta otrās daļas 4.punktam darba vieta ir viena no darba līgumā obligāti norādāmajām  sastāvdaļām. Līdz ar to darbiniekam saistības izpildei ir tiesības darba laikā atrasties darba vietā un veikt darba pienākumus. Ja darba līgumā nav paredzēta darba veikšana attālināti, tad attālinātais darbs pieļaujams tikai darbiniekam un darba devējam vienojoties.

Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtas situāciju, aicinām darba devējus, darbiniekus un darbinieku pārstāvjus (arodbiedrības) mēģināt rast domstarpību risinājumus savstarpējās pārrunās, būt iecietīgiem vienam pret otru. 

Jautājums: Vai darba devējs ir tiesīgs samazināt algu sakarā ar ārkārtas stāvokli? Daži darba devēji teica, ka tā kā darbs ir kļuvis mazāks, tad atalgojums tiks samazināts.

VDI atbilde: Darba devējam jānodrošina darba līgumā nolīgtais darba laiks, veicamais darbs, kā arī nolīgtās darba samaksas izmaksa.

Darba likumā ir ietverts regulējums situācijās, kad darbiniekam nodrošināma atlīdzības izmaksa, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ. Likumā gan nav sniegts izsmeļošs uzskaitījums, tomēr atsevišķi COVID-19 saistītie pasākumi var būt uzskatāmi par attaisnojošu gadījumu, kad darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību darbiniekam, kurš neveic darbu.

Viens no Darba likuma 74.pantā ietvertajiem gadījumiem, kad šāda atlīdzība ir izmaksājama, ir saistīts ar dīkstāvi. Dīkstāve ir situācija, kad darba devējs darbinieku nenodarbina vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības. Likums nenosaka dīkstāves noteikšanas iemeslus, tādējādi tās ir visas situācijas, kad darba devējs objektīvu apstākļu dēļ nevar nodarbināt darbinieku vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības.

Potenciāli ir iespējami arī gadījumi, kad dīkstāve var rasties darbinieka vainas dēļ, un šādā gadījumā darba devējam nav jāizmaksā atlīdzība (74.panta otrā daļa). Šajā situācijā ir būtiski, lai darba devējs ar darbinieku sazinātos, un abas puses vienotos par to, vai darbiniekam fiziski ir jāatrodas darba vietā dīkstāves laikā, jo īpaši ņemot vērā Ministru kabineta noteiktos piesardzības pasākumus.

Vienlaikus jānorāda, ka situācija, kad darba devējs nevar nodarbināt darbinieku darba līgumā nolīgtā darba izpildei, darba devējam ir tiesības norīkot darbinieku arī darba līgumā neparedzētu darbu veikšanai. Atbilstoši Darba likuma 57.panta noteikumiem darba devējam ir tiesības ne ilgāk kā uz vienu mēnesi viena gada laikā norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai, lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kuras nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā. Dīkstāves gadījumā darba devējam ir tiesības norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem viena gada laikā. Par darba līgumā neparedzētu darbu veikšanu darba devējam ir pienākums izmaksāt atbilstošu darba samaksu, kuras apmērs nedrīkst būt mazāks par darbinieka iepriekšējo vidējo izpeļņu. 

Dīkstāves gadījumā, ja tā nav radusies darbinieka vainas dēļ, darbiniekam ir tiesības uz atlīdzību (Darba likuma 74.panta trešā daļa). 

Jautājums: Darbinieki baidās par savu veselību, bet strādāt attālināti viņi nevar (kasieri veikalos u.c.). Vai viņiem ir tiesības slimības draudu dēļ atteikties no darba un vai viņi nezaudēs darba vietu?

VDI atbilde: Darba devējam, pēc iespējas jāizvērtē darba vidē pastāvošais inficēšanās risks ar COVID-19 un jāveic nepieciešamie pasākumi šī riska mazināšanai vai novēršanai.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojuma Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 4.22. apakšpunktu ( 2020. gada 14. marta grozījumu redakcijā) Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar tirgotājiem jāievieš pasākumus sociālās distancēšanās nodrošināšanai tirdzniecības vietās.

Atbilstoši Darba aizsardzības likuma 18.panta pirmās daļas 1.punktam nodarbinātajam ir tiesības atteikties no darba veikšanas, ja attiecīgā darba veikšana rada vai var radīt risku nodarbinātā vai citu personu drošībai un veselībai un šāds risks nav novēršams citādā veidā. 

Jautājums: Kā rīkoties, ja darba devējs darba vietā nesniedz līdzekļus roku dezinfekcijai, vai to darba devēja pienakums vai darbinieka?

Atbilde: Ministru kabineta 2009.gada 28.aprīļa noteikumi Nr.359 “Darba aizsardzības prasības darba vietās” 27.7. apakšpunkts nosaka, ka dušas, izlietnes un tualetes projektē, ierīko un uztur, ievērojot to, ka tualešu un izlietņu skaits ir pietiekams, ņemot vērā nodarbināto skaitu. Attiecīgajās telpās ir nepieciešamie personīgās higiēnas līdzekļi (tualetes papīrs, ziepes, dvieļi vai roku nosusināšanas ierīces). Līdz ar to darba devējam ir obligāti jānodrošina ziepes roku mazgāšanai, bet par roku dezinfekcijas līdzekļu iegādi darba devējam jālemj, izvērtējot darba vidē pastāvošo inficēšanās ar COVID - 19 risku, nosakot darba aizsardzības pasākumus. Ja darba devējs paredz darba aizsardzības pasākumu - iegādāties roku dezinfekcijas līdzekļus, tad tie ir jāiegādājas.


Jautājums: Kā rīkoties, ja grūtniece baidās par savu veselību darba vietā COVID-19 dēļ. Vai viņa var uz grūtniecības fakta pamata lūgt darba devēju, lai viņas darbs nebūtu saistīts ar klientu apkalpošanu? Un vai viņa varētu aiziet uz slimības lapu?

VDI atbilde: Saskaņā ar Darba likuma 37.panta septīto daļu darba devējam pēc ārsta atzinuma saņemšanas aizliegts nodarbināt grūtnieces, ja tiek atzīts, ka attiecīgā darba veikšana rada draudus sievietes vai viņas bērna drošībai un veselībai. Jebkurā gadījumā ir aizliegts nodarbināt grūtnieci divas nedēļas pirms paredzamajām dzemdībām un sievieti divas nedēļas pēc dzemdībām. Paredzamo dzemdību laiku un dzemdību faktu apstiprina ārsta atzinums. Līdz ar to šī jautājuma risināšanai grūtniecei ir tiesības vērsties pie ārsta, kurš, izvērtējot grūtnieces veselības stāvokli var izsniegt darbnespējas lapu B vai izsniegt atzinumu ar aizliegumu nodarbināt grūtnieci.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 2.oktobra noteikumu Nr.660 “Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība” 2.2. apakšpunktu darba devējam ir pienākums veikt darba vides riska novērtēšanu, ieskaitot riska novērtēšanu darbā, kuru veic grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā. Līdz ar to darba devējam būtu jāizvērtē iespējamais inficēšanās ar COVID-19 risks un jānosaka pasākumi tā novēršanai vai mazināšanai.


Jautājums: Ja darba devējs (kravas pārvadājumi) nosūta darbinieku uz Eiropu reisos. Vai darbinieks var atteikties no šādiem komandējumiem?

VDI atbilde: Darba devējam būtu jāizvērtē darba vidē pastāvošais iespējamais inficēšanās risks ar COVID-19, tai skaitā, atrodoties komandējumā un darba braucienā, un jāizstrādā darba aizsardzības pasākumi, lai pēc iespējas mazinātu inficēšanās risku, piemēram, paredzot distancēties, ievērot higiēnas prasības (mazgāt rokas, dezinficēt) u.tml. Par uzņēmumā ieviestajiem darba aizsardzības pasākumiem jāinformē nodarbinātie. Ja darba devējs, izvērtējot nepieciešamību darbinieku nosūtīšanai komandējumos vai darba braucienos uz vīrusa skartajām valstīm pieņem lēmumu nosūtīt darbinieku komandējumā vai darba braucienā, izdodot rīkojumu, darbiniekam rīkojums jāpilda. Ja risks  nav novēršams citā veidā, nodarbinātajam ir tiesības atteikties no darba veikšanas (Darba aizsardzības likuma 18.panta pirmās daļas 1.punkts).

Darba devējam aizliegts sodīt darbinieku vai citādi tieši vai netieši radīt viņam nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka darbinieks darba tiesisko attiecību ietvaros pieļaujamā veidā izmantoja savas tiesības.

Jautājums: Vai darba devējam ir tiesības pieprasīt informāciju no darbinieka par viņa atrašanos ārzemēs pēdējo 14 dienu laikā?

Datu valsts inspekcijas atbilde: Darba devējs, ievērojot tā leģitīmas intereses un nodrošinot sabiedrības intereses veselības jomā, kā arī lai nodrošinātu aizsardzības pasākumus pret citu darbinieku un klientu saslimšanas risku, var iegūt no darbiniekiem informāciju, vai darbinieki nav pēdējo 14 dienu periodā bijuši ārvalstīs un nav bijuši kontaktā ar COVID19 saslimušajiem vai kontaktpersonām. Ja darba devēja rīcībā ir šāda informācija, darba devēja pienākums, ievērojot Darba aizsardzības likumā minētās prasības, ir nepielaist šo darbinieku pie darba pienākumu pildīšanas un nosūtīt viņu mājās. Savukārt, ja darbinieks nepilda darba dēvēja norādījumus un nāk uz darbu, darba devējam ir tiesības par to ziņot Valsts policija. Darba devējs nav tiesīgs nodot citiem darbiniekiem informāciju, kas tam ir kļuvusi zināma, bet pēc nepieciešamības ir tiesīgs nodot Slimību profilakses un kontroles centrs vai citām atbildīgajām iestādēm, ņemot vērā šo iestāžu kompetenci.

Jautājums: Vai darba devējs drīkst nosūtīt apmaksātā ikgadējā atvaļinājumā sakarā ar valstī noteikto pandēmiju? Uz kāda darba likuma pamata to drīkst darīt? Atvaļinājums bija paredzēts vasarā, bet skarā ar to, ka pašreiz ir dīkstāve, tad tieku nosūtīta jau tagad atvaļinājumā.

VDI atbilde: Saistībā ar valstī noteikto ārkārtējo situāciju situācijā, kas saistīta ar Covid-19 izplatību un pasākumiem, kas vērsti uz tā ierobežošanu, darbinieks un darba devējs nepieciešamības gadījumā var vienoties par tādiem risinājumiem, kas saistīti ar dažāda veida atvaļinājumu izmantošanu, proti, puses var vienoties par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanu šajā laikā.

Atbilstoši Darba likuma 150.panta pirmās daļas regulējumam ikgadējais apmaksātais atvaļinājums ir piešķirams saskaņā ar darbinieka un darba devēja vienošanos vai atvaļinājumu grafiku, ko sastāda darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem.

Tātad, ja darbinieka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanas laiks nav noteikts iepriekš sastādītā un apstiprinātā atvaļinājumu grafikā, tas piešķirams pusēm savstarpēji vienojoties. Darba devējam vienošanās procesā pēc iespējas ir jāņem vērā darbinieka vēlmes, bet noteikti nav pieļaujama ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršana piespiedu kārtā.

Jautājums: Pašlaik valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija un Ministru kabineta 12.03.2020. Rīkojuma Nr. 103 (ar grozījumiem) 4.5.punktā ir noteikts, ka kultūras, izklaides, sporta un citu atpūtas vietu darba laiks ir ne ilgāks kā līdz plkst. 23:00. Kā šajā gadījumā nodrošināt minimālo darba stundu skaitu, lai nebūtu dīkstāves? Vai šajā gadījumā nav jāapmaksā stundas (kā dīkstāves), kas šo ierobežojumu dēļ nevar tikt nodrošinātas?

Atbilde: Darba devējam ir pienākums nodrošināt darbinieku ar darba veikšanu atbilstoši darba līgumā nolīgtajam darba laikam. Saistībā ar epidemioloģiskās drošības pasākumu nodrošināšanu, kas ietekmē darbu izpildi, darba devējam ir nepieciešams rast risinājumu, lai darbinieks varētu izpildīt savu saistību.  Šie risinājumi var izpausties gan kā darba laika pielāgojumi, gan arī kā darba izpildes vietas pielāgojumi.

Darba likumā ir ietverts regulējums situācijās, kad darbiniekam nodrošināma atlīdzības izmaksa, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ. Viens no Darba likuma 74.pantā ietvertajiem gadījumiem, kad šāda atlīdzība ir izmaksājama, ir saistīts ar dīkstāvi. Dīkstāve ir situācija, kad darba devējs objektīvu apstākļu dēļ nevar nodarbināt darbinieku vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības. Darbiniekam par dīkstāves laiku  ir izmaksājama noteiktā darba samaksa, akorda algas gadījumā ir izmaksājama vidējā izpeļņa (Darba likuma 74.panta otrā, trešā daļa). Par dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, viņš šo atlīdzību nesaņem.

Vienlaikus jānorāda, ka situācija, kad darba devējs nevar nodarbināt darbinieku darba līgumā nolīgtā darba izpildei, darba devējam ir tiesības norīkot darbinieku arī darba līgumā neparedzētu darbu veikšanai. Atbilstoši Darba likuma 57.panta noteikumiem darba devējam ir tiesības ne ilgāk kā uz vienu mēnesi viena gada laikā norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai, lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kuras nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā. Dīkstāves gadījumā darba devējam ir tiesības norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem viena gada laikā. Par darba līgumā neparedzētu darbu veikšanu darba devējam ir pienākums izmaksāt atbilstošu darba samaksu, kuras apmērs nedrīkst būt mazāks par darbinieka iepriekšējo vidējo izpeļņu. 

Jautājums: Sakarā ar visu šo COVID-19 vīrusa sacelto paniku, mana darbavieta slēdzās uz nenoteiktu laiku, un atsakās izmaksāt algu par februāri pilnā apmērā, bet saka, ka būšot izmaksāti 50% no tās. Vai vispār tas ir pareizi un tam tā ir jānotiek?

Atbilde: Arī valstī ārkārtējās situācijas laikā darba devējam ir pienākums ievērot darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu prasības. Darba likuma 69.panta pirmā daļa nosaka, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt darba samaksu ne retāk kā divas reizes mēnesī, ja darbinieks un darba devējs nav vienojušies par darba samaksas izmaksu reizi mēnesī.

Ja darba devējs atbilstoši Jūsu darba līgumā nolīgtajam darba samaksas izmaksas laikam nav izmaksājis Jums darba samaksu, saskaņā ar Darba likuma 94.panta pirmo daļu iesakām Jums ar rakstveida sūdzību vērsties pie darba devēja. Sūdzībā ietveriet pieprasījumu izmaksāt Jums pienākošos darba samaksu un izsniegt darba samaksas aprēķinu. Saskaņā ar Darba likuma 94.panta otro daļu darba devējam sūdzība jāizskata un atbilde uz to jāsniedz ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas. Sūdzību jāraksta divos eksemplāros, no kuriem viens paliek Jums, otrs darba devējam. Pie apstākļiem, kad sūdzību nav iespējams personīgi iesniegt darba devējam, to Jūs variet nosūtīt darba devējam ierakstītā sūtījumā pa pastu uz uzņēmuma juridisko adresi. Pie sūdzības sava eksemplāra pievienojat Latvijas pasta kvītis, kas apliecina sūdzības nosūtīšanas faktu darba devējam.

Ja darba devējs labprātīgi neveic Jums pienākošos naudas summu izmaksu, Jums savu aizskarto tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai ir tiesības vērsties Valsts darba inspekcijā ar iesniegumu, lai Valsts darba inspekcija veiktu uzņēmuma pārbaudi.

Jautājums: Kā var pieteikties dīkstāves pabalstiem?

VID atbilde: Dīkstāves pabalstu administrē Valsts ieņēmumu dienests, kurš savā mājas lapā ir ievietojis materiāls, kur darba devēji un citi interesenti var iegūt interesējošo informāciju par dīkstāves pabalsta pieteikšanas un saņemšanas kārtību:

 Jautājums: Kas notiek, ja biroju slēdz, jo tiek atklāts Korona vīrusa saslimšanas gadījums? Cik garam ir jābūt periodam, kad slēdz biroju – vai ir kādi noteikumi? Kā ir ar algas samaksu vai tā tiek saglabāta pilnā apmērā vai var tik noteikts bezalgas atvaļinājums?

VDI atbilde: Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) publicēto informāciju gadījumos, ja SPKC epidemiologs noteicis cilvēku kā kontaktpersonu un nepieciešama izolācija karantīnas laikā, personai ir izsniedzama darba nespējas lapa  (https://spkc.gov.lv/lv/aktualitates/get/nid/793). Par kontaktpersonu var kļūt arī kolēģis. Karantīna tiek noteikta uz 14 dienām no kontakta brīža ar inficēto pacientu. 

Jautājums: Vai darba devējs var samazināt uz mēnesi darba algu par 50%, jo visiem lika strādāt no mājām vienu mēnesi Latvijā notiekošās situācijas dēļ. 50% pat nesanāk minimālā alga.

VDI atbilde: Arī valstī ārkārtējās situācijas laikā darba devējam ir pienākums ievērot darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu prasības. Atbilstoši Darba likuma noteikumiem darbiniekam ir pienākums veikt tos darbus, kuri nepieciešami viņa saistības pienācīgam izpildījumam. Savukārt darba devējam ir pienākums nodrošināt tādu darba organizāciju un darba apstākļus, lai darbinieks varētu izpildīt viņam noteikto darbu.

Darba likuma 62.panta otrā daļa nosaka, ka laika algu aprēķina atbilstoši faktiski nostrādātajam darba laikam neatkarīgi no paveiktā darba daudzuma. Akorda algu aprēķina atbilstoši paveiktā darba daudzumam neatkarīgi no laika, kādā tas paveikts.

Ņemot vērā minēto, darba devējam jānodrošina darba līgumā nolīgtais darba laiks, veicamais darbs, kā arī nolīgtās darba samaksas izmaksa. Tādejādi, ja darbinieks ir izpildījis savu saistību (darba veikšana atbilstoši nolīgtajam darba laikam), darba devējam ir pienākums izmaksāt darba līgumā nolīgto darba samaksu.

Ja darba devējs atbilstoši Jūsu darba līgumā nolīgtajam darba samaksas izmaksas laikam nav izmaksājis Jums pienākošos darba samaksu, saskaņā ar Darba likuma 94.panta pirmo daļu iesakām Jums ar rakstveida sūdzību vērsties pie darba devēja. Sūdzībā ietveriet pieprasījumu izmaksāt Jums pienākošos darba samaksu un izsniegt darba samaksas aprēķinu. Saskaņā ar Darba likuma 94.panta otro daļu darba devējam sūdzība jāizskata un atbilde uz to jāsniedz ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas. Sūdzību jāraksta divos eksemplāros, no kuriem viens paliek Jums, otrs darba devējam. Pie apstākļiem, kad sūdzību nav iespējams personīgi iesniegt darba devējam, to Jūs variet nosūtīt darba devējam ierakstītā sūtījumā pa pastu uz uzņēmuma juridisko adresi. Pie sūdzības sava eksemplāra pievienojat Latvijas pasta kvītis, kas apliecina sūdzības nosūtīšanas faktu darba devējam.

Ja darba devējs labprātīgi neveic Jums pienākošos naudas summu izmaksu, Jums savu aizskarto tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai ir tiesības vērsties Valsts darba inspekcijā ar iesniegumu, lai Valsts darba inspekcija veiktu uzņēmuma pārbaudi.

Jautājums: Sakarā ar Covid-19, darba devējs prasa ņemt B lapu uz bērnu, lai nebūtu masveidā jāatlaiž darbinieki. Vai tā var darīt?

VDI atbilde: nodarbinātajam darbnespējas lapu izsniedz ārstniecības persona tikai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. Darba devējam nav deleģētas tiesības noteikt darbnespējas lapas izsniegšanas nepieciešamību.

Jautājums: kā veicamas obligātās veselīabs pārbaudes ārkārtējās situācijas laikā?

VDI un LM atbilde: MK izdevis rīkojumu, kurš atļauj nodarbināt darbiniekus bez veiktas obligātās pārbaudes, bet ar izņēmumiem. Plašāk lasīt šeit: http://stradavesels.lv/jaunumi/par-personu-nodarbinasanu-un-obligato-veselibas-parbauzu-veiksanu-arkartejas-situacijas-laika/

Jautājums: Es strādāju ēdināšanas nozarē un vēlētos uzdot jautājumu par covid19 izplatību Latvijā. Vai var paņemt atvaļinājumu bez samaksas vai slimības lapu, ja nav simptomi un nākas strādājot būt kontaktā ar viesiem, jo uzskatu ka darbā nav pietiekami ieviesti drošības pasākumi.

Atbilde: Atbilstoši Darba aizsardzības likuma 18.panta pirmās daļas 1.punktam nodarbinātajam ir tiesības atteikties no darba veikšanas, ja attiecīgā darba veikšana rada vai var radīt risku nodarbinātā vai citu personu drošībai un veselībai un šāds risks nav novēršams citādā veidā. Darba devējam aizliegts sodīt darbinieku vai citādi tieši vai netieši radīt viņam nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka darbinieks darba tiesisko attiecību ietvaros pieļaujamā veidā izmantoja savas tiesības. Ja darba devējs neievēro darba tiesiskās attiecības vai darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasības, Jums ir tiesības savu aizskarto tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai vērsties Valsts darba inspekcijā ar iesniegumu, lai Valsts darba inspekcija veiktu uzņēmuma pārbaudi.

Atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas izmantošana ir darbinieka vēlme. Darba devējs nevar piespiest darbinieku izmantot atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, taču tas neliedz pusēm tiesības vienoties par šāda atvaļinājuma izmantošanu (Darba likuma 153.panta trešās daļas regulējums).

Jautājums: Cik ir tiesiski samazināt algas, nesamazinot darba apjomu, tagadēja situācija, kura saistīta ar COVID-19, mana alga sastāv no divām daļām - pamatstundas likme plus akordalga pēc izražoto daudzumu.

VDI atbilde: Ja darba devējam ir radusies nepieciešamība mainīt darba līguma nosacījumus, tai skaitā, mainīt nolīgto darba samaksu, tad darba devējam ir pienākums veikt darbinieku darba līgumos grozījumus, ievērojot Darba likuma 97.vai 98.pantā noteikto kārtību.

Darba likuma 97.pants nosaka, ka darbinieks un darba devējs var grozīt darba līgumu, savstarpēji vienojoties. Šajā gadījumā attiecīgi piemērojami Darba likuma 40.panta noteikumi. Ja darbinieks piekrīt un paraksta vienošanos, tai ir juridisks spēks un tā ir uzskatāma par sākotnējā darba līguma sastāvdaļu. Bez darbinieka piekrišanas, neveicot rakstveida grozījumus darba līgumā, darba devējs nav tiesīgs mainīt darba tiesisko attiecību nosacījumus, piemēram, nosacījumus attiecībā uz nolīgto darba laiku vai darba samaksu.

Saskaņā ar Darba likuma 62.panta ceturto daļu ar jaunas darba samaksas sistēmas ieviešanu uzņēmumā (piemēram, pāreju no laika algas sistēmas uz akorda algas sistēmu), kā arī par grozījumiem pastāvošajā darba samaksas sistēmā darba devējam ir pienākums rakstveidā informēt darbiniekus vismaz vienu mēnesi iepriekš. Tādejādi, ja darba devējs veic grozījumus pastāvošajā darba samaksas sistēmā, darba devējam ir pienākums rakstveidā informēt darbiniekus par to vismaz vienu mēnesi iepriekš. Norādāms, ka uz gadījumu, kad, piemēram, tiek veikti grozījumi attiecībā uz nolīgto darba laiku, to samazinot, bet neveicot grozījumus attiecībā uz pastāvošo darba samaksas sistēmu, nav attiecināma Darba likuma 62.panta ceturtās daļas norma un tajā noteiktais pienākums par normā minētajiem apstākļiem darba devējam rakstveidā informēt darbiniekus vismaz vienu mēnesi iepriekš.

Ja darba devējs ar savu rīcību ir aizskāris Jūsu tiesības vai likumiskās intereses, saskaņā ar Darba likuma 94.panta pirmo daļu iesakām Jums ar rakstveida sūdzību vērsties pie darba devēja. Saskaņā ar Darba likuma 94.panta otro daļu darba devējam sūdzība jāizskata un atbilde uz to jāsniedz ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas.

Ja darba devējs sūdzību neizskata vai arī pēc sūdzības izskatīšanas darba devējs nenovērš tiesību aizskārumu, Jums saskaņā ar Darba strīdu likumu savu aizskarto tiesību un likumisko interešu aizsardzības nolūkā ir tiesības vērsties tiesā ar prasības pieteikumu. Tāpat arī darbiniekam savu aizskarto tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai ir tiesības vērsties Valsts darba inspekcijā ar iesniegumu, lai Valsts darba inspekcija veiktu uzņēmuma pārbaudi.

Jautājums: Darbinieks ir astmātiķis, bet darba devējs nepiedāvā opciju strādāt no mājām. Vai šajā valstī esošajā situācijā tas nav pārkāpums? 

VDI atbilde: Par darba tiesiskajām attiecībām - atbilstoši Darba likuma noteikumiem darbiniekam ir pienākums veikt tos darbus, kuri nepieciešami viņa saistības pienācīgam izpildījumam. Savukārt darba devējam ir pienākums nodrošināt tādu darba organizāciju un darba apstākļus, lai darbinieks varētu izpildīt viņam noteikto darbu.

Darba likuma 40. panta otrās daļas 4.punkts nosaka ka darba vieta ir viena no darba līgumā obligāti norādāmajām sastāvdaļām. Līdz ar to darbiniekam saistības izpildei ir tiesības darba laikā atrasties darba vietā un veikt darba pienākumus. Ja darba līgumā nav paredzēta darba veikšana attālināti, tad attālinātais darbs pieļaujams tikai darbiniekam un darba devējam vienojoties.

Attiecībā uz darba vidi darba devējam ir jāizvērtē tajā pastāvošais iespējamais inficēšanās risks ar Covid-19 un jāizstrādā darba aizsardzības pasākumi, lai pēc iespējas mazinātu inficēšanās risku, piemēram, ievērot higiēnas prasības (mazgāt rokas, dezinficēt), uzkopjot darba telpas lietot dezinfekcijas līdzekļus, nepieciešamības gadījumā nodrošināt individuālās aizsardzības līdzekļus vai kolektīvos aizsardzības līdzekļus (aizsargsienas), u.tml. Par uzņēmumā ieviestajiem darba aizsardzības pasākumiem jāinformē nodarbinātie. Līdz ar to darba devējam, lai mazinātu vai novērstu inficēšanās risku darba vietā, jāveic ieviestie darba aizsardzības pasākumi uzņēmumā.

Par darbinieka veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam norādāms, ka darba devējam ir pienākums atbilstoši darba vides riska novērtējumā noteiktajiem veselībai kaitīgajiem darba vides faktoriem un īpašajiem apstākļiem nosūtīt nodarbinātos uz veselības pārbaudi pie arodslimību ārsta. Obligātās veselības pārbaudes veikšanas kārtību nosaka 10.03.2009. Ministru kabineta noteikumi Nr.219 “Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude”. Arodslimību ārsts obligātās veselības pārbaudes kartē sniedz slēdzienu, vai personas veselības stāvoklis atbilst vai neatbilst veicamajam darbam. Arodslimību ārsta sniegtais slēdziens darba devējam ir saistošs. Ja veselības pārbaudes kartē arodslimību ārsts ir norādījis ieteikumus nodarbinātā veselības aizsardzībai darba vietā, darba devējam ir pienākums tos ievērot, veicot pasākumus attiecībā uz darba vides sakārtošanu.

Atbilstoši Darba aizsardzības likuma 18.panta pirmās daļas 1.punktam nodarbinātajam ir tiesības atteikties no darba veikšanas, ja attiecīgā darba veikšana rada vai var radīt risku nodarbinātā vai citu personu drošībai un veselībai un šāds risks nav novēršams citādā veidā. Darba devējam aizliegts sodīt darbinieku vai citādi tieši vai netieši radīt viņam nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka darbinieks darba tiesisko attiecību ietvaros pieļaujamā veidā izmantoja savas tiesības.

Norādāms, ka astmas kā vispārējas saslimšanas gadījumā personai pie veselības pasliktināšanās ir jāvēršas pie ārstniecības personas, kas var novērtēt personas veselības stāvokli un normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izsniegt darbnespējas lapu.

Jautājums Labdien, Es šodien biju pie ārsta un man iedeva sākumama slimības lapu- A lapu, kura jāatmaksā darba devējam. Pazvanot darba devējam , man atbildēja ka nevarēšot atmaksāt. Sakiet , lūdzu, vai tagad tiešām ir tāds likums kad neatmaksā A lapu?

VDI atbilde: Saskaņā ar likumu “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (turpmāk - Likums) 36.panta pirmo daļu darba devēja pienākums ir darba ņēmējiem, kuriem darba periodā iestājusies ar Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegtu darbnespējas lapu apliecināta pārejoša darba nespēja (izņemot darba nespēju, kas saistīta ar grūtniecību un dzemdībām un slima bērna kopšanu), izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu ne mazāk kā 75 procentu apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo pārejošas darba nespējas dienu un ne mazāk kā 80 procentu apmērā — par laiku no ceturtās darba nespējas dienas, taču ne ilgāku par 10 kalendāra dienām. Slimības naudu aprēķina par darbnespējas dienām (stundām), kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā. Slimības naudu izmaksā atbilstoši noteikumiem, kādi Darba likumā paredzēti darba samaksas izmaksai.

Papildus norādāms, ka saskaņā ar Likuma pārejas noteikumu 41.punktu personai, kurai tiek izsniegta darbnespējas lapa sakarā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos karantīnā no 2020. gada 22. marta līdz 2020. gada 30. jūnijam, slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darbnespējas otrās dienas. Slimības pabalstu piešķir 80 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Par šo periodu izsniedzama Ministru kabineta 2001. gada 3. aprīļa noteikumos Nr. 152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība" noteiktā darbnespējas lapa B.

Informācijai par darbnespējas lapu ir jābūt ievadītai vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā, ko ievada ārstējošais ārsts. Ja šādas informācijas nav, tad darba devējam nav tiesiska pamata veikt darbnespējas lapas apmaksu. Ja informācija par darbnespējas lapu vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā ir, bet darba devējam bija pienākums izmaksāt slimības naudu, bet darba devējs nav izmaksājis slimības naudu, atbilstoši Darba likuma 94.panta pirmajai daļai savu aizskarto tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai ir tiesības vērsties ar sūdzību (par slimības naudas neizmaksu)  pie darba devēja. Sūdzību jāizskata un atbildi par pieņemto lēmumu jāsniedz nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas.

Iesakām sūdzību sagatavot divos eksemplāros un iesniegt darba devējam personīgi, uz darbinieka sūdzības eksemplāra saņemot atzīmi par sūdzības reģistrēšanu uzņēmuma lietvedībā, vai, ja lietvedības nav, tad lūdzot darba devēju izdarīt atzīmi par sūdzības saņemšanu, norādot datumu, parakstu un atšifrējumu. Tāpat sūdzību var nosūtīt darba devējam ierakstītā sūtījumā pa pastu uz uzņēmuma juridisko adresi, darbiniekam saglabājot Latvijas pasta kvītis, kas apliecina sūdzības nosūtīšanas faktu.

Ja darba devējs sūdzību neizskata vai arī pēc sūdzības izskatīšanas darba devējs nenovērš tiesību aizskārumu, Jums saskaņā ar Darba strīdu likumu savu aizskarto tiesību un likumisko interešu aizsardzības nolūkā ir tiesības vērsties tiesā ar prasības pieteikumu. Tāpat arī darbiniekam savu aizskarto tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai ir tiesības vērsties VDI ar iesniegumu, lai VDI veiktu uzņēmuma pārbaudi.

 IZMAIŅAS VALSTS DARBA INSPEKCIJAS DARBĀ

Valsts darba inspekcija (VDI) uz laiku pārtrauc preventīvās klātienes pārbaudes. VDI inspektori turpinās veikt pārbaudes gadījumos, kad tiek apdraudēta nodarbināto veselība un dzīvība un būtiski pārkāptas darba tiesiskās attiecības. Visas konsultācijas notiks elektroniski vai pa tālruni.

No 16.03.2020. līdz 14.04.2020. VDI tiek pārtraukta konsultāciju sniegšana klātienē.

Interesējošos jautājumus variet uzdot:

● rakstveidā e-pastā Ieslēdz javascriptu, lai apskatītu adresi.  ;

● zvanot uz Valsts darba inspekcijas īpaši ārkārtējās situācijas laikam izveidotajiem tālruņa Nr. 60003562, (+371) 24777997 (uz šo Nr. īpaši ieteicams zvanīt Bite klientiem, lai nerastos papildus izmaksas tarifam par zvaniem uz CSC);

● zvanot uz Valsts darba inspekcijas konsultatīvajiem tālruņiem - 67186522, 67186523:

  • pirmdienās 9.00 -12.00 un 12.30 - 16.30;
  • otrdienās 9.00 -12.00 un 12.30 - 16.30;
  • trešdienās 9.00 -12.00 un 12.30 - 16.30;
  • ceturtdienās 9.00 -12.00 un 12.30 - 16.30;
  • piektdienās 9.00-12.00 un 12.30-14.00.

Pirmssvētku dienās darba laiks tiek saīsināts par divām stundām.