Latvijas ugunsdrošības situāciju raksturojošie rādītāji ir vieni no sliktākajiem to valstu vidū, kurās tiek apkopota šāda informācija, konstatējusi Valsts kontrole (VK), norādot, ka Iekšlietu ministrijas (IeM) darbs ugunsdrošības jomā līdz šim bijis nepietiekams.

Kā aģentūru LETA informēja VK pārstāve Zane Švāģere, revīzijā konstatētais esot licis secināt, ka daudzās būtiskās jomās ugunsdrošības normas valstī tiek ignorētas. Tāpat revīzijā konstatēts, ka ugunsdrošības prasību ievērošana valstī nav prioritāte. Piemēram, valsts un pašvaldību iestādēs lielākajā daļā valsts īpašumā esošo objektu līdz nākamajai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārbaudei nav novērsti iepriekš konstatētie pārkāpumi, bet gandrīz pusē objektu pārkāpumus nenovērš gadiem ilgi.

"Ugunsdrošības normu ievērošanas kontrolē situācija ir kritiska. Lai gan ugunsgrēku skaits ar katru gadu pieaug, tomēr kopējais VUGD veikto ugunsdrošības pārbaužu skaits pēdējos 10 gados ir būtiski samazinājies - 2006.gadā veikts vairāk nekā 20 000 pārbaužu, bet 2015.gadā vairs tikai 8000," sacīja Švāģere, piebilstot, ka saskaņā ar VUGD amatpersonu sagatavoto pārbaužu aktu datiem 2013. un 2014.gadā katrā pārbaudē inspektori konstatējuši vidēji četrus pārkāpumus.

Lielā daļā izglītības, kultūras un citu iestāžu nav primāri nepieciešamā - 31% izglītības iestāžu, 28,6% kultūras un sporta centru un 26% ārstniecības un sociālās aprūpes iestāžu nav nodrošinātas ar ugunsdzēsības aparātiem, ugunsdzēsības ūdensapgādi vai ugunsaizsardzības un ugunsdzēsības sistēmām.

Lai arī nereti pārkāpumi netiek novērsti, pamatojoties ar līdzekļu trūkumu, VK revīzijā konstatējusi, ka ne vienmēr trūkumu novēršanai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi. Piemēram, trešdaļā ārstniecības un sociālās aprūpes iestāžu nav izstrādāts cilvēku evakuācijas plāns, nav rīcības plāna ugunsgrēka gadījumiem un ugunsaizsardzības sistēmu iedarbināšanas ierīces nav novietotas labi pamanāmās vietās.

Ugunsdrošības normu ievērošana galvenokārt ir ēku un teritoriju īpašnieku un pārvaldnieku atbildība. Tikpat būtiski ir nodrošināt, lai sabiedrība ir informēta par likumdošanā noteiktajām ugunsdrošības prasībām, kā arī veikt normu ievērošanas kontroli, kas savukārt ir atbildīgo dienestu kompetencē, uzsver VK.

"Arī administratīvie sodi par ugunsdrošības noteikumu pārkāpumiem tiek piemēroti šokējoši reti. Lai arī pārkāpumi tiek konstatēti vairāk nekā 90% objektu, saskaņā ar VK konstatēto sodi tiek piemēroti vien 5% gadījumu. Tikai 1% gadījumu, kad degusi kūla, īpašniekam par teritorijas nesakopšanu atbilstoši ugunsdrošības prasībām ir uzlikts sods," norādīja Švāģere.

"Valsts kontrole vērš politikas izstrādātāju - šajā gadījumā IeM - uzmanību uz nepaveiktajiem darbiem. Arī ugunsdrošības jomā valsts nav definējusi ilgtermiņa mērķus un sasniedzamos rezultātus attiecībā uz ugunsdrošības situācijas uzlabošanu valstī," norādīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Viņa gan atzina, ka grūti pārmest VUGD mērķtiecības trūkumu darbībā, ja mērķu praktiski nav. Salīdzinājumam, Igaunija - valsts, kurā ugunsdrošības situācija vēl nesen bija sliktāka nekā Latvijā, - šobrīd, pateicoties skaidri definētiem mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem, ir mums krietni priekšā, zināja sacīt Krūmiņa.

Pieaugot ugunsgrēku skaitam, VUGD reaģēšanai uz ugunsgrēkiem būs nepieciešams aizvien vairāk resursu, bet Latvijā nav valsts līmeņa programmas, kas paredzētu visu pieejamo resursu iesaisti. Atšķirībā no citām valstīm, kas ugunsdrošības rādītāju ziņā krietni apsteidz Latviju, valstī gandrīz pilnībā netiek izmantots brīvprātīgo ugunsdzēsēju potenciāls. "Var jau teikt, ka brīvprātīgo ugunsdzēsēju Latvijā ir pārāk maz, tomēr, kā liecina citu valstu pieredze, to skaits var būt ievērojams un atbalsts - nenovērtējams, ja atbildīgie dienesti šādu sadarbību veicina," norādījusi VK.

VK ieskatā pārsteidzīgi tiek virzītas izmaiņas normatīvajos aktos, vēl lielāku atbildību pārliekot uz iedzīvotāju pleciem, vienlaicīgi rosinot noteikt ilgāku laiku, kādā VUGD jāierodas ugunsgrēka notikuma vietā. Kontrole secinājusi, ka jau šobrīd vairumā gadījumu VUGD nespējot ierasties notikuma vietā 5-10 minūšu laikā pēc ugunsgrēka izcelšanās, kas, kā liecinot pētījumi, esot laiks, kad ugunsgrēkā tiek sasniegtas cilvēkam bīstamo faktoru kritiskās vērtības.

Valsts kontroliere Krūmiņa brīdina, ka nesakārtotas politikas, nedefinētu mērķu un rezultātu, tostarp attiecībā uz cilvēku zināšanu un izpratnes līmeņa paaugstināšanu, nepietiekamas uzraudzības un pārkāpēju sodīšanas sistēmas situācijā šāda iniciatīva vērtējama kā nepārdomāta un var novest pie dramatiskām sekām.