Valsts darba inspekcija ir uzsākusi tematisko pārbaudi kokapstrādes un mēbeļu ražošanas nozares uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, kuras mērķis ir nelaimes gadījumos darbā cietušo skaita mazināšana.

2015. gadā kokapstrādes nozarē nelaimes gadījumu skaits kopumā, t.sk. smago un letālo nelaimes gadījumu skaits, ir samazinājies par 8%. 2015. gadā nozarē ir notikuši 23 smagie un letālie nelaimes gadījumi. Lielākā daļa notikušo nelaimes gadījumu ir saistībā ar darba aprīkojuma kustīgo daļu nenorobežošanu, ar aizsargu noņemšanu, ar bīstamo zonu neievērošanu un nedrošu darba metožu pielietošanu. Nelaimes gadījumu cēloņi ir dažādi, bet pamatā tie ir saistīti ar neatbilstoša aprīkojuma pielietošanu, nepilnīgu  darbinieku apmācību, kā arī darba vides risku neatbilstošu izvērtējumu. Arī pašu darbinieku pārdrošība, situācijas neizvērtēšana un arī bezatbildība liek uzdot jautājumu par darba kultūru uzņēmumos un atbilstošu darbu kontroli.

“Kokapstrādes nozarē notiek darbs ar darbinieku veselībai un dzīvībai ļoti bīstamām iekārtām, kas nepiedod cilvēku neuzmanību, paviršību vai pārgalvīgu rīcību. Ja mēs to neapzināmies un nenovērtējam, tad sekas diemžēl ir ļoti smagas vai pat letālas. Katru reizi, kad tiek veikts darbs bez atbistošiem iekārtas ražotāja paredzētajiem drošības aizsargiem iekārtu kustīgajām un rotējošajām daļām, mēs spēlējam loteriju ar darbinieku veselību. Tāpat dažas ietaupītās sekundes vai minūtes iekārtas apturēšanai, lai veiktu uzkopšanas darbu droši, nav tā vērtas, lai darbinieks riskētu zaudēt savas rokas, kājas vai pat dzīvību.”: norāda Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

Visvairāk smago un letālo nelaimes gadījumu notiek, kad, neapturot iekārtu, darbinieks veic tās tīrīšanu, vai vēlas atbrīvot iekārtu no kādas iestrēgušas materiāla daļas. Veicot šīs darbības, darbinieki bieži tiek ierauti vai ievilkti aiz drēbēm vai kādas ķermeņa daļas iekārtas rotējošajā vai kustīgajā mehānismā un gūst ļoti smagas vai pat letālas traumas. Līdz ar to, uzņēmumu vadītāji aicināti pievērst īpašu uzmanību šiem riska faktoriem, pārrunājot ar darbiniekiem drošas darbu metodes, izvērtējot uzņēmumā esošo darba vidi, darbinieku apmācību, individuālos aizsardzības līdzekļus, kā arī darbinieku nosūtīšanu uz obligātajām veselības pārbaudēm.

Attiecībā uz pašām pārbaudēm R.Lūsis paskaidro: „Mēs apzināti publiski informējam nozares pārstāvjus un arī nosūtam tiem elektronisku vēstuli par iecerētajām pārbaudēm, jo to mērķis ir motivēt darba devējus pašiem sakārtot darba vidi un novērst riskus savu darbinieku dzīvībai un veselībai vēl pirms mūsu inspektoru ierašanās. Ja tomēr redzēsim, ka brīdinājumi nestrādā un cilvēki strādā dzīvībai bīstamā vidē, darbi tiks apturēti un piemērotas attiecīgas sankcijas.”