Lai viestu skaidrāku, saprotamāku un efektīvāku šobrīd spēkā esošo Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumos Nr.238 “Ugunsdrošības noteikumi” iekļauto normu piemērošanu, tai skaitā arī atsevišķu normu izpildei samazinot administratīvo slogu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) sadarbībā ar citām institūcijām izstrādājis grozījumus. Šā gada 4.jūlijā noteikumu projekts tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē un šobrīd tiek apkopoti no ministrijām un citām institūcijām saņemtie iebildumi un priekšlikumi.

“Līdzīgi kā citi normatīvie akti, arī Ugunsdrošības noteikumi ar laiku ir jāpilnveido, lai tie atbilstu esošai situācijai, kā arī būtu saprotami un tiktu izpildīti maksimālā apjomā, tādā veidā rūpējoties par ugunsdrošības prasību ievērošanu un drošību kopumā,” skaidro VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs Aleksandrs Drozds.

Grozījumu projekts precizēs spēkā esošo Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumu Nr. 238 „Ugunsdrošības noteikumi” redakciju. Ar Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumos Nr.238 "Ugunsdrošības noteikumi"" iespējams iepazīties šeit: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40475137

VUGD piedāvā iepazīties ar būtiskākajām plānotajām izmaiņām Ugunsdrošības noteikumos:

Novērstas neskaidrības terminu piemērošanā

Grozījumi Ugunsdrošības noteikumos novērsīs neskaidrības terminu “publisks objekts” un “saimnieciskās darbības objekts” piemērošanā. Dažkārt maldinoši tika uzskatīts, ka publisks objekts nav saimnieciskās darbības objekts un tam nepiemēro prasības, kas noteiktas saimnieciskas darbības objektam, bet tā nav, jo publisks objekts ir saimnieciskās darbības objekta veids un tam  ir saistošas visas prasības, kas noteiktas saimnieciskās darbības objektam. Piemēram, tirdzniecības centrs kopumā ir saimnieciskās darbības objekts, tomēr daļā, kur tas pieejams ikvienai personai, tirdzniecības centrs ir uzskatāms arī par publisku objektu, un tajā daļā ir piemērojamas tās ugunsdrošības prasības, kas attiecas uz publisko un saimnieciskās darbības objektu.

Noteikts dažādu dūmvadu pārbaužu un tīrīšanu biežums

Ugunsdrošības noteikumu 71.punktā ietvertais tiesiskais regulējums pašlaik attiecas tikai uz ķieģeļu, keramikas un šamota dūmvadu pārbaudes un tīrīšanas biežumu. Ņemot vērā, ka dūmvadi var tikt izbūvēti arī no cita materiāla,  piemēram, metāla, tad grozījumi paredz noteikt Ugunsdrošības noteikumu 71.4. apakšpunktā pārbaužu un tīrīšanas biežumu no cita materiāla izbūvētiem dūmvadiem. Tāpat attiecībā par Ugunsdrošības noteikumu 72.punkta grozījumiem, kas paredz, ka aktu par dūmvada, apkures ierīces un iekārtas, dabīgās ventilācijas kanāla tīrīšanas rezultātiem var nesastādīt, ja viendzīvokļa objekta cietā kurināmā apkures ierīci, tās dūmvadu un dabīgās ventilācijas kanālu tīrīšanu veica viendzīvokļa objekta atbildīgā persona, kas atvieglo viendzīvokļa objektu īpašniekiem zināmu administratīvo slogu.

Turpmāk arī būvobjektiem būs jāizstrādā ugunsdrošības instrukcija

Grozījumi paredz izteikt jaunā redakcijā Ugunsdrošības noteikumu 176.punktu, nosakot, ka atbildīgā persona nodrošina ugunsdrošības instrukcijas izstrādi objektam, teritorijai un būvobjektam (izņemot viendzīvokļa objektu, neapbūvētu teritoriju un teritoriju, kurā nenotiek būvniecība). Ugunsdrošības instrukcija nepieciešama arī objekta teritorijai, bet nav nepieciešama viendzīvokļa objektam, neapbūvētai teritorijai un teritorijai, kurā nenotiek būvniecība.

Precizēts ugunsdrošības instruktāžu veikšanas biežums skolās un ārstniecības iestādēs

Paredzēts grozīt Ugunsdrošības noteikumu 190.punktu, nosakot, ka ugunsdrošības instruktāžu veic izglītības, ārstniecības un aprūpes iestādēs – ne retāk kā reizi sešos mēnešos. Līdz ar to novērsta situācija, ka ugunsdrošības instruktāža tiek veikta pēc kārtas, kas tika dažkārt konstatēts, nevis ik pēc sešiem mēnešiem. Vienlaikus administratīvā sloga mazināšanai paredzēts atvieglot prasības ārstniecības un aprūpes iestādēm (ugunsdrošības instruktāžu paredzēts veikt retāk).

Papildināts drošības zīmju klāsts un izskats

Grozījumi paredz nākotnē lietot tādas drošības zīmes, kas ir saprotamas plašākam sabiedrības lokam, kā arī iekļauta jauna prasība, kas nosaka minimālos izmērus ugunsdrošībai lietojamām zīmēm atkarībā no to redzamības attāluma, lai nodrošinātu to labāku saskatāmību un saprotamību. Piemēram, grozījumos noteikta  zīmes “Vieta ugunsdzēsības transportam” darbības zona – 10 metri. Šāds attālums tika  noteikts, ņemot vērā  VUGD esošo transportlīdzekļu gabarītus un to manevrēšanas iespējas, lai sekmīgi nodrošinātu glābšanas un ugunsgrēka dzēšanas darbus.

Grozījumu projektā ir ietverti pārejas noteikumi, kas paredz, ka  ugunsdrošībai lietojamās zīmes, kas ir izvietotas objektā un teritorijā pēc 2016.gada 19.aprīļa, atļauts izmantot līdz to nolietojumam. Savukārt, ņemot vērā to, ka grozījumi paredz izmaiņas Ugunsaizsardzības sistēmas iedarbošanās gadījumu un bojājumu uzskaites žurnāla un Ugunsdrošības instruktāžas uzskaites žurnāla ierakstos, plānots, ka arī žurnālus un veidlapas, kuras ieviesa pēc 2016.gada 19. aprīļa, atļauts izmantot līdz žurnālu vai veidlapu ailu aizpildīšanai.