Strādā vesels

Preventīvas rūpes par darba aizsardzību uzņēmumam var aiztaupīt pat desmitiem tūkstošus eiro

2018. gada 29. oktobrī

Darba aizsardzība uzņēmumā ir ne vien norma, kas jāievēro, domājot par saviem darbiniekiem, bet arī aspekts, kas ietekmē uzņēmuma finanšu resursus. Tomēr daļa darba devēju dzīvo ar pārliecību, ka darba aizsardzība ir papildu izdevumi, uz kuriem iespējams ietaupīt vai izpildīt tikai “programmas minimumu”. Valsts darba inspekcija (VDI) 2017. gadā uzņēmumu apsekošanā konstatējusi 13 334 darba aizsardzības pārkāpumus. Apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) dati apstiprina, ka 2018. gadā salīdzinājumā ar gadu iepriekš atlīdzību pieteikumu skaits par negadījumiem darbavietā ir būtiski palielinājies - par 41%.

Aprēķinot kaut provizoriskas nelaimes gadījuma izmaksas, jāsecina, ka preventīvas rūpes par drošu darba vidi un darbinieku labsajūtu uzņēmumam var aiztaupīt pat desmitiem tūkstošus eiro. „Nelaimes gadījumi darbā izraisa ne tikai ciešanas un sāpes darbiniekam un viņa ģimenes locekļiem, bet tie rada arī būtiskus izdevumus darba devējam - sākot no izmaksām, kas saistītas ar darbinieku aizvietošanu un nelaimes gadījumu izmeklēšanu, līdz dīkstāvei apturētu iekārtu vai darba procesu dēļ un negatīvo ietekmi uz uzņēmuma reputāciju,” norāda Linda Matisāne, VDI Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja.

Uzņēmumi, kuru vadība novērtē un uzsver drošības nozīmi ikdienā, jau sesto gadu tiek izcelti gada balvā “Drošākais uzņēmuma autoparks”, kuru organizē BALTA sadarbībā ar Satiksmes ministriju. Rīkotāji ir vienisprātis – organizācijas drošības klimats ir tieši saistīts ar negadījumu skaitu un tālredzīgu uzņēmuma finanšu resursu pārvaldību.

Uzņēmumu vadībai jārēķinās, ka līdz ar tiešajiem nelaimes gadījuma izdevumiem (cietušā ārstēšanas izdevumiem, pārejošu darba nespējas pabalstu un izdevumiem par bojātu automašīnu vai darba aprīkojumu) būs jāsedz arī “slēptie” izdevumi, kas rodas, piemēram, jauna darbinieka meklēšanas un apmācību, kavētu darba nodošanas termiņu gadījumā. Lai gūtu priekšstatu par nelaimes gadījuma darbavietā iespējamām izmaksām, ir izveidots nelaimes gadījumu izmaksu kalkulators, kas pieejams bez maksas jebkuram interesantam VDI mājaslapā www.stradavesels.lv.

“Ikvienā uzņēmumā rūpes par darbinieku drošību un veselību ir ne vien sociāli atbildīga rīcība, bet tā ilgtermiņā atspoguļojas arī uzņēmuma finanšu rezultātos. Kā piemēru varam apskatīt reāla uzņēmuma nelaimes gadījuma izmaksu aprēķinu, kurā mežizstrādes uzņēmuma šoferis ir strādājis virsstundas, līdz ar to nav pietiekami atpūties. Braucot pēkšņi mašīnas priekšā izskrien meža dzīvnieks, kuru šoferis noguruma dēļ pamana novēloti, un kravas auto noslīd no ceļa, rezultātā šoferis gūst galvas traumu. Stradavesels.lv aprēķinā redzam, ka provizoriskās nelaimes gadījuma tiešās izmaksas šādā situācijā būtu teju 34 tūkstoši eiro, taču, aprēķinot netiešās izmaksas, konkrētais nelaimes gadījums uzņēmumam kopumā var izmaksāt pat vairāk nekā 71 tūkstoti eiro,” norāda Edgars Goldmanis, BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vecākais risku parakstītājs un gada balvas “Drošākais uzņēmuma autoparks” žūrijas vadītājs.

E.Goldmanis skaidro, ka šādu situāciju būtu iespējams savlaicīgi novērst. Tas, cik uzmanīgs šoferis būs uz ceļa, cik veiksmīgi reaģēs riskantā situācijā, nereti izriet no autovadītāja pieredzes, meistarības un veselības stāvokļa. To iespējams stiprināt autoparka iekšējās mācībās un pārdomāta darba grafika izveidē, rūpēs par autovadītāja labsajūtu un drošību darbavietā.

VDI un BALTA aicina darba devējus rūpīgi izvērtēt darba aizsardzības ekonomiskos aspektus un savu atbildību drošas darba vides veidošanā. Lai veicinātu labo praksi drošā uzņēmumu autoparku pārvaldībā un rūpēs par šoferu drošību un labsajūtu, BALTA kopā ar Satiksmes ministriju jau sesto gadu rīko gada balvu “Drošākais uzņēmuma autoparks 2018”. Tajā aicināts pieteikties ikviens uzņēmums, kura autoparkā ir 10 un vairāk transportlīdzekļu. Gada balvu atbalsta un izpratni par ilgtspējīgu un sociāli atbildīgu autoparku pārvaldi palīdz veicināt Ceļu satiksmes drošības direkcija, SIA SEB līzings, biedrība „Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts” (InCSR), SIA Circle K Latvia, Latvijas Darba devēju konfederācija, SIA Volvo Truck Latvia, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija un Latvijas Pašvaldību savienība.