Ministru kabinets 2023.gada 14.februārī ir pieņēmis grozījumus 2008.gada 8.septembra noteikumos Nr.723 “Noteikumi par prasībām kompetentām institūcijām un kompetentiem speciālistiem darba aizsardzības jautājumos un kompetences novērtēšanas kārtību”, kas stāsies spēkā 2023.gada 1.aprīlī.

Ar grozījumiem noteiktas šādas būtiskākās izmaiņas, kas attiecas kompetentajiem speciālistiem – ārpakalpojumu sniedzējiem darba aizsardzības jomā:

1. Prasības kompetento speciālistu izglītībai pielāgotas izmaiņām Augstskolu likumā, kā arī iekļauts 2022.gadā apstiprinātais profesijas standarts “Darba aizsardzības inženieris”. Regulējuma būtība nemainās – kompetentajam speciālistam tāpat kā līdz šim būs nepieciešamas augstākā līmeņa zināšanas, kas iegūtas, apgūstot attiecīgu bakalaura vai maģistra izglītības programmu darba aizsardzībā.

2. Kompetentajiem speciālistiem šobrīd ir jāapgūst zināšanas par darba aizsardzības jautājumiem ne mazāk kā 80 stundu apmērā piecu gadu laikā. Šajās apmācībās varēs iekļaut arī jautājumus par ugunsdrošību, elektrodrošību, civilo aizsardzību, datu aizsardzība vai citiem ar darba aizsardzību saistītiem jautājumiem, nepārsniedzot 10% no kopējā apmācību apjoma.

3. Ar grozījumiem noteikts, ka kompetento speciālistu sertifikācijas jautājumus sagatavos nevis Latvijas Darba aizsardzības speciālistu asociācija, bet gan RSU aģentūra “Darba drošības un vides veselības institūts”, kas jau šobrīd īsteno preventīvos pasākumus.

4. Precizēts kompetento speciālistu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas apjoms, pielīdzinot to 25 minimālajām mēneša darba algām, tādejādi tas būs atkarīgs no ekonomiskās situācijas valstī – 2023.gadā tas attiecīgi būs 15500 eur. Apdrošināšanas līgumi, kas noformēti līdz 2023.gada 31.martam, nav jāmaina, tie būs spēkā līdz to darbības termiņa beigām.

Attiecībā uz kompetentajām institūcijām noteiktas šādas izmaiņas:

1. Šobrīd noteikumu 69.punktā ir noteikta prasība kompetentajai institūcijai nodarbināt vismaz divus speciālistus – darba aizsardzības vecāko speciālistu, kā arī arodveselības un arodslimību ārstu. Lai nodrošinātu lielākas iespējas veselības jomas speciālistu iesaistei, kā arī ņemot vērā nepietiekamo arodveselības un arodslimību ārstu skaitu, ar grozījumiem noteikta iespēja šī speciālista vietā kompetentajā institūcijā nodarbināt sabiedrības veselības speciālistu. Tādejādi kompetentā institūcija varēs izvēlēties, vai nodarbināt arodveselības un arodslimību ārstu vai sabiedrības veselības speciālistu, ņemot vērā viņu kompetenci un zināšanas par darba vidi un ar to saistītajiem veselības jautājumiem.

2. Lai veicinātu skaidrāku normas izpratni, šobrīd noteikumu 74.punktā noteiktā prasība abiem kompetentās institūcijas speciālistiem (darba aizsardzības vecākajam speciālistam un arodveselības un arodslimību ārstam) kopīgi veikt darba vides iekšējo uzraudzību, tai skaitā riska novērtēšanu bīstamo nozaru uzņēmumos ar vismaz pieciem nodarbinātajiem, tiek aizstāta ar prasību riska novērtēšanu veikt

speciālistam ar darba aizsardzības vecākā speciālista vai darba aizsardzības inženiera kvalifikāciju, iesaistot arodveselības un arodslimību ārstu vai sabiedrības veselības speciālistu. Tādejādi tiek nodrošināts precīzāks normas formulējums, kliedējot priekšstatu par to, ka abiem kompetentās institūcijas speciālistiem vienmēr jādodas kopīgi uz uzņēmumu, lai veiktu darba vides riska novērtēšanu. Vienlaicīga abu speciālistu došanās uz uzņēmumu nenoliedzami var būt efektīvs darbības veids, tomēr konkrēta darbu plānošana ir kompetentās institūcijas ziņā. Būtiskākais, lai riska novērtēšanā tiktu iesaistīts attiecīgais veselības jomas speciālists – viņš var apmeklēt uzņēmumu citā laikā vai arī sniegt viedokli par darba vidi, riskiem un pasākumiem, izmantojot mūsdienu tehnoloģiju iespējas - tiešsaistes kameras, uzfilmētus materiālus, attālinātas intervijas u.c.

3. Lai atvieglotu riska faktoru mērījumu veikšanas procesu, no noteikumiem tiek svītrota prasība kompetentajai institūcijai noslēgt līgumu ar akreditētu laboratoriju, vienlaikus nosakot, ka kompetentajai institūcijai ir jāsadarbojas ar akreditētām laboratorijām, lai nodrošinātu darba vides faktoru mērījumu veikšanu.

4. Precizēts kompetento institūciju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas apjoms, pielīdzinot to 50 minimālajām mēneša darba algām, tādejādi tas būs atkarīgs no ekonomiskās situācijas valstī – 2023.gadā tas attiecīgi būs 31000 eur. Apdrošināšanas līgumi, kas noformēti līdz 2023.gada 31.martam, nav jāmaina, tie būs spēkā līdz to darbības termiņa beigām.

Papildus noteikumos veiktas arī citas mazāk būtiskas izmaiņas. Ar noteikumu grozījumiem iespējams iepazīties https://likumi.lv interneta vietnē.