Azbestu saturoši būvniecības materiāli pēc to kalpošanas laika ir bīstami atkritumi, kas var negatīvi ietekmēt cilvēka veselību un vidi. Eksperte norāda – Latvijā slimību statistika neatspoguļo reālo situāciju, jo audzējus identificēt, saistot to ar darba apstākļiem, ir sarežģīti – tie netiek 100% uzskaitīti. Zemais gadījumu skaits nenozīmē, ka problēma nepastāv, jo kontakts ar azbestu saturošiem materiāliem būvniecības nozarē joprojām ir klātesošs. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) īstenotā informatīvā kampaņa “Ļauj vecajam azbesta jumtam aizbraukt!” aicina iedzīvotājus ievērot drošības pasākumus darbā ar azbestu.

VARAM īstenotās informatīvās kampaņas “Ļauj vecajam azbesta jumtam aizbraukt!” ietvaros Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta Dr.med Žanna Martinsone uzsver, ka kontakts ar azbestu saturošiem materiāliem būvniecības nozarē joprojām ir aktuāls, it īpaši, ja notiek neplānoti darbi neatbilstošos apstākļos, piemēram, dabas stihijas dēļ, kā tas bija pagājušā gada vasarā, kad krusa sabojāja vecos azbestu saturošos šīfera jumtus. Tāpat azbestu saturošas šķiedras var būt siltumizolācijas, apkures sistēmu ugunsdrošos un citos celtniecības materiālos. Šo iemeslu dēļ ir nepieciešama informācija par drošu darbu ar azbestu, kas pieejama izstrādātajā Rokasgrāmatā darbam ar azbestu saturošiem atkritumiem.

Pētījuma “Darba apstākļi un riski Latvijā 2019-2021” tematiskajā pielikumā “Azbests”* secināts, ka Latvijā ir grūti noteikt saikni starp personai konstatēto ļaundabīgo audzēju un personas profesiju (darba vides faktoriem), jo netiek izpētīti audzēju cēloņi saistībā ar azbesta iedarbību, tādējādi konkrētā slimība netiek reģistrēta kā arodslimība. Ž.Martinsone norāda, ka slimību statistika Latvijā neatspoguļo reālo situāciju, jo audzējus identificēt, saistot to ar darba apstākļiem, ir sarežģīti – tie netiek 100% uzskaitīti. Taču, ja gadījumu skaits ir zems, tas nenozīmē, ka problēma nepastāv, jo pasaulē azbesta saistība ar ļaundabīgiem audzējiem, tai skaitā mezoteliomu ir sen zināma un pierādīta.

Organizējot un veicot azbestu saturošu materiālu demontāžas darbus savā mājsaimniecībā un nododot būvgružu atkritumu apsaimniekotājiem, ir būtiski ievērot darba drošības noteikumus. Lūk, pieci svarīgākie noteikumi, kas jāievēro, lai neapdraudētu savu veselību un vidi.

1. Sagatavojies darbam!

Nodrošini, lai darbu veikšanas vietā neatrastos nepiederošas personas, sevišķi bērni. Darbu veikšanas vieta jānorobežo ar brīdinošo lentu vai citādi jāinformē blakus esošās personas par plānotajiem darbiem.

2. Atbilstoši saģērbies!

Arī apģērbam jābūt piemērotam darbam ar bīstamiem atkritumiem – jālieto respirators P3, cimdi, ieteicams izmantot vienreizējās lietošanas virsvalku, ērtus un viegli mazgājamus apavus. Pirms darba uzsākšanas azbestu saturošus materiālus un apģērbu vēlams nosmidzināt ar ūdeni, lai mazinātu putekļu izplatību gaisā. Ja azbestu saturoša termoizolācijas materiāla demontāža paredzēta slēgtās telpās, ieteicams lietot pilnu sejas aizsargmasku un motorizētu gaisa padevi, kas nodrošina nepārtrauktu tīra gaisa pieplūdumu.

3. Uzmanies, lai azbesta šīferis nesalūst!

Lai azbestu saturošu materiālu demontāžas vai savākšanas norises laikā nepieļautu tā sadrumstalošanos, piemeklē darbam atbilstošus instrumentus. Veicot darbu, raugies, lai azbestu saturošie materiāli tiktu demontēti pēc iespējas veselā veidā, neradot putekļus. Salauztas un bojātas azbesta šķiedras putekļu veidā nonāk gaisā, augsnē un ūdenī, radot nopietnus draudus veselībai un videi. Tāpat vērts apsvērt, vai laikapstākļi darbam ir piemēroti, jo vējš un nokrišņi var palielināt piesārņojuma izplatības risku.

4. Strādā atbildīgi!

Demontēto šīferi vai citus liela izmēra azbestu saturošus materiālus uzreiz pēc noņemšanas novieto uz transportēšanai piemērotas platformas (piemēram, koka paletes, uz kuras uzklāj plēvi dubultā kārtā). Pēc azbestu saturošu izstrādājumu novietošanas uz transportēšanai paredzētās platformas, azbesta atkritumus notin ar plēvi dubultā kārtā. Savukārt smalkie azbestu saturošie materiāli jāievieto “big bag” dubultajos maisos un jāaizsien, nodrošinot, ka tie nevar izbirt.

Svarīgi atcerēties, ka darba procesā radušos putekļus nedrīkst slaucīt ar birsti. Tie ir jāsavāc ar mitru salveti vai drānu, vai jāizmanto putekļsūcējs ar HEPA filtru, kas aiztur mikroskopiskas daļiņas, ieskaitot azbesta šķiedras, tādējādi izvairoties no riska azbesta putekļus ieelpot un izplatīt vidē. Veicot darbu ir kategoriski aizliegts smēķēt.

5. Sakop teritoriju!

Pēc atkritumu iesaiņošanas un sagatavošanas transportēšanai, beidzot darbu, jāsakopj teritorija, kārtīgi jānomazgā rokas un seja. Savukārt darbā izmantotais apģērbs, cimdi un pretputekļu aizsardzības līdzekļi ir jāiesaiņo pie nododamajiem, bīstamajiem azbestu saturošajiem atkritumiem.

Azbestu saturošie būvniecības materiāli jānodod atkritumu apsaimniekotājam, iepriekš vienojoties par pieņemšanas kārtību, laiku un pakalpojuma apmaksu vai ar personīgā lietošanā esošu transportlīdzekli (piekabe, kravas automašīna u.c.) jānogādā uz atkritumu apsaimniekošanas poligonu apglabāšanai. Lai noskaidrotu, kur var nodot šāda veida atkritumus, meklē informāciju vietnē skiroviegli.lv, sazinies ar savu pašvaldību, tuvumā esošo poligonu vai šķirošanas laukumu.

* Eiropas Sociālā fonda projekts “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” Nr. 7.3.1.0/16/I/001.

Informācija sagatavota LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014) ietvaros, kas ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras.