Tālbraucēju autovadītāju ikdiena tiek pavadīta pie automašīnas stūres, dienā nobraucot simtiem kilometru. Ņemot vērā darba specifiku, šīs profesijas pārstāvji ikdienā saskaras ar riskantām situācijām – gan satiksmes negadījumiem, gan pēkšņām veselības problēmām un traumām darba laikā. Apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) dati liecina, ka pērn šādu negadījumu skaits palielinājies septiņas reizes.

„Autovadītāju – tālbraucēju darba specifika saistīta ar daudzām pie automašīnas stūres pavadītām stundām, dienā veicot simtiem kilometru. Tas nozīmē augstas koncentrēšanās spējas, mazkustīgu darba ikdienu, neveselīgus uztura paradumus – diemžēl visi šie faktori ievērojami palielina pēkšņu veselības problēmu risku. Regulāras profilaktiskas veselības pārbaudes šo profesiju pārstāvjiem ir obligāts priekšnoteikums, runājot par nelaimes gadījumu risku samazināšanu. Diemžēl redzam, ka salīdzinoši bieži ārsta apmeklējums netiek uztverts gana nopietni, kā rezultātā tālbraucēji nereti saskaras ar nopietnām veselības problēmām, kuru iznākums var būt arī nāve,” norāda Sandra Pietkēviča, BALTA Personu produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītāja.

BALTA atlīdzību pieteikumu statistika liecina, ka pērn negadījumu skaits, kas saistīts ar autovadītāju – tālbraucēju ikdienu, palielinājies septiņas reizes, un visbiežākais nelaimes gadījumu iemesls ir tieši pēkšņas un akūtas veselības problēmas – teju puse no visiem negadījumiem saistīti ar insultu, sirds un akūtiem kuņģa darbības traucējumiem. Situācijas mēdz būt tik nopietnas, ka nepieciešams sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību slimnīcā un cietušā nogādāšanu atpakaļ mājās. Diemžēl būtiski palielinājies arī nāves gadījumu skaits tieši autovadītāju veselības problēmu dēļ. „Apdrošinātāja loma šādās situācijas ir ātri reaģēt, iesaistoties medicīniskās palīdzības un repatriācijas organizēšanā, kā arī uzņemoties finansiālo saistību nodrošināšanu,” komentē S. Pietkēviča. Papildus tam apdrošinātājs sedz izdevumus, kas saistīti ar aizvietojoša autovadītāja operatīvu ierašanos kravas nogādāšanai galamērķī.

Situācijas nopietnību apliecina arī Valsts darba inspekcijas (VDI) operatīvie statistikas dati. Tie liecina, ka 2016. gadā no visiem ārvalstīs cietušajiem tālbraucējiem vismaz deviņi tālbraucēji gājuši bojā. VDI pārstāve Linda Matisāne uzsver: „Bieži cilvēki cieš un iet bojā nevis nelaimes gadījumos, bet no pēkšņiem veselības traucējumiem, kuru rezultātā iestājas nāve. Tālbraucējiem raksturīgs mazkustīgs darbs, neveselīgi uztura paradumi, stress, bieži tam pievienojas smēķēšana un liekais svars, kas veicina sirds-asinsvadu sistēmas slimību attīstību. Satraucošs ir arī fakts, ka vidējais šādu darbinieku vecums ir aptuveni 50 gadu, turklāt visi mirušie ir vīrieši.”

VDI dati vairāku gadu garumā apstiprina, ka aptuveni pusē gadījumu darbiniekiem nav veiktas normatīvajos aktos noteiktās veselības pārbaudes. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, VDI aicina ne tikai pašiem darbiniekiem rūpēties par savu veselību, bet arī atbildīgi pret to izturēties darba devējiem, veicot normatīvajos aktos noteiktos pienākumus vēl pirms VDI pārbaudes. Tāpat ieteicams pievērst uzmanību arī veselības veicināšanas pasākumiem pašos uzņēmumos.

Autovadītāju veselības nozīmi uzsver arī autopārvadātāju asociācijas „Latvijas Auto” prezidents Valdis Trēziņš, kurš skaidro, ka autovadītājs atbild ne tikai par transportlīdzekli un kravu, bet arī par kustības drošību. Šādus pārvadājumus nākas veikt gan dienas, gan nakts laikā, neatkarīgi no ceļa apstākļiem, tāpēc tam nepieciešams teicams veselības stāvoklis. Tajā pašā laikā „Latvijas Auto” pieejamie statistikas dati liecina, ka nodrošināt labu veselības stāvokli autovadītājiem kļūst aizvien sarežģītāk, jo šajā profesijā strādājošo vecums strauji pieaug.

„Pēdējo 10 – 15 gadu tendence apliecina to, ka autovadītāju–tālbraucēju profesija noveco. Pašlaik mūsu apkopotie dati liecina, ka Latvijā starptautiskajos autopārvadājumos ir ļoti maz (ap 5%) autovadītāju vecumā līdz 30 gadiem. Savukārt vecumā virs 50 gadiem ir gandrīz 1/3 no visiem autovadītājiem, bet vecāka gadagājuma autovadītāji ir biežāk pakļauti dažādām veselības problēmām. Visizplatītākās autovadītāju veselības problēmas ir sirds un asinsvadu slimības, liekais svars, osteohondroze un elpceļu slimības. Turklāt pēdējo gadu laikā ir pieaudzis tādu gadījumu skaits, kad autovadītāju veselības problēmas saasinājušās, esot ceļā, kas noved pat līdz letālam iznākumam. Šādās situācijās aktuāla kļūst autovadītāju evakuācija un nogādāšana dzīvesvietā, kas bieži ir dārgs un laikietilpīgs process. Lai mazinātu risku, autovadītājiem ir būtiski parūpēties par veselības un dzīvības apdrošināšanu,” situāciju komentē Valdis Trēziņš.