Darba likuma 76. pants paredz, ka darba devējam ir pienākums atlīdzināt tos darbinieka izdevumus, kuri atbilstoši darba līguma noteikumiem nepieciešami darba veikšanai vai arī ir radušies ar darba devēja piekrišanu. Tas sevī ietver arī izdevumus, kas darbiniekam radušies saistībā ar viņam piederoša darba aprīkojuma, kas atbilstoši darba līgumam tiek izmantots darba vajadzībām, nolietošanos (amortizāciju). Attālinātais darbs, kuru COVID-19 kontekstā  veic arvien vairāk nodarbināto, ir saistīts ar tādiem izdevumiem darba pienākumu veikšanai, kā piemēram, par elektrības, interneta u.tml. patērēšanu.

Sakarā ar  izdevumu atlīdzināšanu, kas saistīti ar attālinātā darba veikšanu ar 2021. gada 1. janvāri stāsies spēkā grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz, ka no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli 2021. gadā atbrīvos ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilnas slodzes darbu nepārsniegs 30 euro.

To piemēros, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1)    vienošanās par attālināta darba veikšanu ir noteikta darba līgumā vai ar darba devēja rīkojumu un ir norādīts, kādus izdevumus darba devējs kompensē;

2)    ar attālinātā darba veikšanu saistītos izdevumus sedz darba devējs, kuram ir iesniegta darbinieka algas nodokļa grāmatiņa;

3)    ar attālinātā darba veikšanu saistīto izdevumu apmēri tiek noteikti proporcionāli slodzei un līgumā vai rīkojumā norādīto attālinātā darba dienu skaitam mēnesī, ja darbs tiek veikts gan attālināti, gan darba vietā."

Konteksts

Saskaņā ar pētījuma «Dzīve ar COVID-19: Novērtējums par koronovīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai»  (Nr. VPP-COVID-2020/1-0013) rezultātiem tikai neliels nodarbināto īpatsvars norādīja, ka darba devējs ir kompensējis viņam izdevumus (3,2% norādīja, ka visos gadījumos, kad tas bijis nepieciešams, 1,8% gadījumu, ka dažreiz). Vairums respondentu atbilžu atbilst vienai no šādu atbilžu grupām - tas bija nepieciešams, bet netika darīts (43,0%), un nebija nepieciešams un netika darīts (47,6%) .

Tiem nodarbinātajiem, kas aptaujas laikā norādīja, ka strādāja attālināti, tika uzdots arī jautājums par to, vai viņi iegādājās kādas preces (un tieši kādas), lai uzlabotu darba apstākļus mājās. Pavisam 33,7 % respondentu norādīja, ka ir iegādājušies vienu vai vairākas no sarakstā minētajām precēm. Kopumā visbiežāk darbinieki ir iegādājušies dažādu tehnisko aprīkojumu – gan austiņas darbam pie datora, gan pašu datoru, gan citu aprīkojumu Vēl daļa respondentu norādīja, ka viņi ārkārtējās situācijas laikā ir palielinājuši interneta pieslēguma apjomu, tomēr šāds pakalpojums kā atbilde netika piedāvāts anketas jautājumos, tāpēc sīkāku analīzi nav iespējams veikt.