9.decembrī Eiropas Komisija ierosināja pasākumu kopumu, lai uzlabotu darba apstākļus platformu darbā un atbalstītu digitālo darba platformu ilgtspējīgu izaugsmi Eiropas Savienībā.

Jaunie noteikumi nodrošinās, ka cilvēki, kas strādā, izmantojot digitālās darba platformas, var izmantot darba tiesības un sociālos pabalstus, uz kuriem viņiem ir tiesības. Viņi saņems arī papildu aizsardzību attiecībā uz algoritmiskās pārvaldības, t. i., automatizētu sistēmu, kas darbā atbalsta vai aizstāj vadības funkcijas, izmantošanu. Vienots ES noteikumu kopums nodrošinās lielāku juridisko noteiktību, tādējādi ļaujot digitālajām darba platformām pilnībā izmantot vienotā tirgus ekonomisko potenciālu un vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

Šodien ierosinātajā pasākumu kopumā Komisija nāk klajā ar:

• paziņojumu, kurā izklāsta ES pieeju un pasākumus attiecībā uz platformu darbu. Tos papildina darbības, kas valstu iestādēm, sociālajiem partneriem un citiem attiecīgiem dalībniekiem būtu jāveic savā līmenī. Tā mērķis ir arī likt pamatus darbam pie turpmākiem augstas kvalitātes platformu darba globāliem standartiem;
• priekšlikumu direktīvai par darba apstākļu uzlabošanu platformu darbā. Tā ietver pasākumus, kas palīdzēs pareizi noteikt to cilvēku nodarbinātības statusu, kuri strādā, izmantojot digitālās darba platformas, un jaunas tiesības gan darba ņēmējiem, gan pašnodarbinātajiem attiecībā uz algoritmisko pārvaldību;
• pamatnostādņu projektu, kurā precizēta ES konkurences tiesību aktu piemērošana tādu individuālu pašnodarbināto koplīgumiem, kuri vēlas uzlabot savus darba apstākļus. Pamatnostādnes attiecas arī uz tiem, kas strādā, izmantojot digitālās darba platformas.

Direktīva par darba apstākļu uzlabošanu platformu darbā

• Nodarbinātības statuss

Ierosinātās direktīvas mērķis ir nodrošināt, ka cilvēkiem, kas strādā, izmantojot digitālās darba platformas, tiek piešķirts likumīgs nodarbinātības statuss, kas atbilst viņu faktiskajam darba režīmam. Tajā sniegti kontroles kritēriji, pēc kuriem noteikt, vai platforma ir “darba devējs”. Ja platforma atbilst vismaz diviem no šiem kritērijiem, to juridiski uzskata par darba devēju. Tādējādi cilvēki, kas strādā ar tās starpniecību, var izmantot darba un sociālās tiesības, kas izriet no “darba ņēmēja” statusa. Personas, kas tiek pārklasificētas par darba ņēmējiem, iegūst tiesības uz minimālo algu (kur tāda pastāv), koplīgumu sarunām, darba laika un veselības aizsardzību, tiesības uz apmaksātu atvaļinājumu vai labāku piekļuvi aizsardzībai pret nelaimes gadījumiem darbā, bezdarba un slimības pabalstiem, kā arī uz iemaksām balstītām vecuma pensijām. Platformām būs tiesības apstrīdēt vai “atspēkot” šo klasifikāciju, un tām būs jāpierāda, ka nepastāv darba tiesiskās attiecības. Komisijas ierosinātie skaidrie kritēriji platformām palielinās juridisko noteiktību, samazinās tiesvedības izmaksas un atvieglos uzņēmējdarbības plānošanu.

• Algoritmiskā pārvaldība

Direktīva palielina pārredzamību par algoritmu izmantošanu digitālajās darba platformās, nodrošina cilvēka veiktu uzraudzību pār to, kā tiek ievēroti darba apstākļi, un dod tiesības apstrīdēt automatizētus lēmumus. Šīs jaunās tiesības tiks piešķirtas gan darba ņēmējiem, gan patiesi pašnodarbinātām personām.

• Izpilde, pārredzamība un izsekojamība

Valstu iestādēm bieži vien ir grūtības piekļūt datiem par platformām un cilvēkiem, kas tajās strādā. Tas ir vēl grūtāk, ja platformas darbojas vairākās dalībvalstīs, tāpēc nav skaidrs, kur un kas veic platformu darbu.

Komisijas priekšlikums nodrošinās lielāku pārredzamību attiecībā uz platformām, precizējot spēkā esošos pienākumus deklarēt darbu valstu iestādēm un aicinot platformas darīt valstu iestādēm pieejamu svarīgāko informāciju par to darbību un cilvēkiem, kas ar to starpniecību strādā.

Paziņojumā "Labāki darba apstākļi spēcīgākas sociālās Eiropas izveidei: Digitalizācijas sniegto iespēju pilnīga izmantošana darba nākotnei” Komisija aicina dalībvalstis, sociālos partnerus un visus attiecīgos dalībniekus nākt klajā ar konkrētiem pasākumiem platformu darba apstākļu uzlabošanai. Tā mērķis ir izmantot digitālās pārveides sniegtās priekšrocības un aizsargāt Eiropas sociālo tirgus ekonomiku. ES arī vēlas rādīt piemēru un sniegt ieguldījumu nākotnes kvalitatīva platformu darba globālo standartu izstrādē. Platformas darbojas pārrobežu vidē, un tām ir nepieciešama pārrobežu regulatīvā pieeja.

Pamatnostādņu projekts par ES konkurences tiesību aktu piemērošanu

Komisija šodien sāk arī sabiedrisko apspriešanu par pamatnostādņu projektu par ES konkurences tiesību piemērošanu individuālu pašnodarbināto, t. i., cilvēku, kuri pilnībā strādā paši un nenodarbina citus, koplīgumiem. Šī pamatnostādņu projekta mērķis ir nodrošināt juridisko noteiktību un nodrošināt, ka ES konkurences tiesību akti nekavē individuālu pašnodarbināto centienus kolektīvi uzlabot savus darba apstākļus, tostarp atalgojumu, gadījumos, kad tie atrodas salīdzinoši vājā pozīcijā, piemēram, ar nevienlīdzīgām iespējām aizstāvēt savas intereses. Pamatnostādņu projekts attiecas gan uz tiešsaistes, gan bezsaistes situācijām.

Ko par to saka kolēģijas locekļi

Priekšsēdētājas izpildvietniece jautājumos par digitālajam laikmetam gatavu Eiropu Margrēte Vestagere: “Tā kā digitālās darba platformas rada aizvien vairāk darbvietu, mums ir jānodrošina pienācīgi darba apstākļi visiem, kas gūst ienākumus no šāda darba. Mūsu direktīvas priekšlikums palīdzēs fiktīviem pašnodarbinātajiem, kas strādā platformās, pareizi noteikt savu nodarbinātības statusu un izmantot visas no tā izrietošās sociālās tiesības. Patiesi pašnodarbinātie platformās tiks aizsargāti, nodrošinot lielāku juridisko noteiktību attiecībā uz viņu statusu, un tiks ieviesti jauni aizsardzības pasākumi algoritmiskās pārvaldības problēmu novēršanai. Tas ir svarīgs solis ceļā uz sociālāku digitālo ekonomiku.”

Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis: “Digitālajām darba platformām ir svarīga nozīme mūsu ekonomikā, jo tās rosina inovāciju, nodrošina darbvietas un palīdz apmierināt patērētāju pieprasījumu. Šī uzņēmējdarbības modeļa pamatā ir cilvēki, un viņiem ir tiesības uz pienācīgiem darba apstākļiem un sociālo aizsardzību. Tāpēc, lai palielinātu noteiktību digitālo darba platformu izaugsmei un aizsargātu platformu ekonomikā strādājošo tiesības, mēs šodien ierosinām jaunus noteikumus, lai ikviens varētu maksimāli izmantot šo iespēju.”

Darba un sociālo tiesību komisārs Nikolā Šmits: “Mums ir maksimāli jāizmanto digitālo platformu darbvietu radīšanas potenciāls. Taču mums arī jānodrošina, ka tās ir kvalitatīvas darbvietas, kas neveicina nestabilitāti, un cilvēkiem, kuri strādā ar to starpniecību, ir drošība un viņi var plānot savu nākotni. Komisijas priekšlikumā ir skaidri kritēriji, pēc kādiem noteikt, vai platforma ir darba devējs, un, ja ir, tās darba ņēmējiem ir tiesības uz noteiktu sociālo aizsardzību un darba tiesībām. Tehnoloģiskajam progresam jābūt taisnīgam un iekļaujošam, tāpēc priekšlikums attiecas arī uz platformu algoritmu pārredzamību un pārraudzību.”

Turpmākie pasākumi

Komisijas priekšlikumu direktīvai par darba apstākļu uzlabošanu platformu darbā tagad apspriedīs Eiropas Parlaments un Padome. Pēc šīs direktīvas pieņemšanas dalībvalstīm būs divi gadi laika tās transponēšanai savos tiesību aktos.

Pamatnostādņu projekts par ES konkurences noteikumu piemērošanu tiks apspriests astoņas nedēļas ilgā sabiedriskā apspriešanā, lai apkopotu ieinteresēto personu atsauksmes; pēc tam to pieņems Komisija. Pamatnostādnes ir saistošas Komisijai, tai vēlāk interpretējot un piemērojot ES konkurences noteikumus.

Konteksts

Digitālo platformu ekonomika strauji aug. Pašlaik vairāk nekā 28 miljoni cilvēku ES strādā, izmantojot digitālās darba platformas. Paredzams, ka 2025. gadā to skaits sasniegs 43 miljonus cilvēku. Lielākā daļa šo cilvēku ir patiesi pašnodarbinātie. Tomēr tiek lēsts, ka 5,5 miljoni ir nepareizi klasificēti kā pašnodarbinātie. Laikposmā no 2016. līdz 2020. gadam ieņēmumi platformu ekonomikā pieauga gandrīz pieckārtīgi — no aptuveni 3 miljardiem eiro līdz aptuveni 14 miljardiem eiro.

Digitālās darba platformas rada iespējas uzņēmumiem, darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, kā arī uzlabo pakalpojumu pieejamību patērētājiem. Tomēr jauni darba veidi rada arī jaunas problēmas. Kļūst arvien grūtāk pareizi klasificēt cilvēku nodarbinātības statusu, kas dažos gadījumos noved pie neatbilstīgām darba tiesībām un sociālās aizsardzības. Turklāt algoritmu izmantošana platformu darbā var radīt jautājumus par pārskatatbildību un pārredzamību.

Politikas pamatnostādnēs Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena uzsvēra, ka “digitālā pārveide rada straujas pārmaiņas, kas ietekmē mūsu darba tirgus”. Viņa apņēmās izskatīt “veidus, kā uzlabot platformās nodarbinātu darbinieku darba apstākļus”. Komisijas 2021. gada darba programmā pēc divu posmu apspriešanās ar sociālajiem partneriem tika izziņota likumdošanas iniciatīva 2021. gada beigās uzlabot darba apstākļus platformu darbā. Priekšlikums ir viena no Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāna galvenajām iniciatīvām.

Saskaņā ar LESD 154. panta 2. punktu Komisija rīkoja divu posmu apspriešanu ar Eiropas sociālajiem partneriem. Apspriešanas pirmais posms notika no 2021. gada 24. februāra līdz 7. aprīlim. Apspriešanas otrais posms sākās 2021. gada 15. jūnijā un beidzās 15. septembrī. Turklāt Komisija rīkoja viedokļu apmaiņu ar daudzām attiecīgām personām, lai sagatavotu šo iniciatīvu, tostarp īpašas sanāksmes ar platformu uzņēmumiem, platformu darbinieku apvienībām, arodbiedrībām, dalībvalstu pārstāvjiem, akadēmisko aprindu un starptautisko organizāciju ekspertiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Apspriešanas procesa rezultāti ir pieejami direktīvas priekšlikumam pievienotā ietekmes novērtējuma pielikumā.

Sīkākai informācijai

Jautājumi un atbildes: darba apstākļu uzlabošana platformu darbā

Faktu lapa. Darba apstākļu uzlabošana platformu darbā

Paziņojums presei: pamatnostādņu projekts par ES konkurences tiesību aktu piemērošanu

Jautājumi un atbildes: pamatnostādņu projekts par ES konkurences tiesību aktu piemērošanu

Priekšlikums direktīvai par darba apstākļu uzlabošanu platformu darbā

Paziņojums "Labāki darba apstākļi spēcīgākas sociālās Eiropas izveidei: Digitalizācijas sniegto iespēju pilnīga izmantošana darba nākotnei"

Pamatnostādņu projekts par ES konkurences tiesību aktu piemērošanu vājā pozīcijā esošiem individuāliem pašnodarbinātajiem