Jauni politikas ieteikumi un tiešsaistes rīks, kā uzlabot cilvēku mentālo labbūtību darbā
2025. gada 16. jūnijā
“Interreg” Baltijas jūras reģiona projekta “MentalHealthMatters” ietvaros ir publicēts darba dokuments ar praktiskiem ieteikumiem, kā uzlabot cilvēku labbūtību darba vidē, un digitāls “Pirmās palīdzības komplekts” ar pētījumos balstītiem resursiem, kas palīdz tikt galā ar biežāk sastopamajiem psihosociālajiem riskiem darbavietā.
Mentālā veselība ir tikpat svarīga kā fiziskā veselība. Ja cilvēka mentālā veselība ir apmierinoša, viņš ir ieinteresēts, motivēts un produktīvs. Tomēr Baltijas jūras reģionā aizvien lielākas bažas rada cilvēku mentālās veselības pasliktināšanās darbavietās. Projekts “MentalHealthMatters” ir kopīga apņemšanās veicināt pārmaiņas, lai panāktu ilgtspējīgāku darba dzīvi, un tas aicina proaktīvi pievērsties psihosociālajiem riskiem darba vidē, kas uzlabotu mentālo veselību darbā . “Mēs parasti reaģējam uz problēmām tikai tad, kad tās jau ir saasinājušās, un profilaktiskajiem pasākumiem bieži netiek pievērsta pienācīga uzmanība,” norāda Tallinas Tehnoloģiju universitātes asociētā profesore Karina Reinholda, kuras specializācija ir labbūtības pārvaldībā darbā. “Darba devējam ir jārod motivācija risināt mentālās veselības problēmas darbā. Taču mēs nevaram paļauties uz to, ka visi darba devēji rīkojas proaktīvi (..). Mēs nevaram paļauties uz viņu iekšējo motivāciju.”
Projekta “MentalHealthMatters” mērķis ir likt pamatus noturīga darbaspēka veidošanai un attīstīšanai un rosināt pārmaiņas mūsu attieksmē pret mentālo labbūtību darbā. Projektā ir iesaistīti starptautiski eksperti, kas ļauj iepazīt Igaunijas, Somijas, Latvijas, Polijas un Norvēģijas unikālo nacionālo kontekstu, trūkumus un vajadzības.
Darba dokumentā par politikas iespējām ir aplūkoti konkrētām valstīm adresēti ieteikumi atbilstoši to problēmām un vajadzībām, kas ietekmē darbaspēka mentālo veselību Igaunijā, Somijā, Latvijā, Polijā un Norvēģijā. Šo valstu prioritātes aptver plašu tematu loku, no drošas un veselīgas darba vides radīšanas migrantu darbiniekiem uzkopšanas nozarē Norvēģijā līdz starpdisciplinārai izglītībai darba drošības speciālistiem Somijā, psihosociālo risku izpratnes veicināšanai darba devēju vidū Latvijā, nākotnes tendencēm darba pasaulē un to ietekmei uz mentālo veselību Igaunijā, kā arī palīdzībai darba devējiem psihosociālo risku pārvaldībā un mentālās veselības veicināšanā Polijā.
Darba dokumentā par politikas iespējām arī uzsvērta Baltijas jūras reģiona un visas Eiropas Savienības sadarbības nozīme veselīgu darba vietu veicināšanā, kā arī izklāstītas konkrētas darbības situācijas uzlabošanai. Esošie reģionālie tīkli, piemēram, ES stratēģija Baltijas jūras reģionam un Ziemeļu Dimensijas Sabiedrības veselības un sociālās labklājības partnerība (ang. Northern Dimension Partnership in Public Health and Social Well-being), ir identificēti kā centri sadarbībai šajā jomā. Darba dokuments ir pieejams angļu valodā, un tā nodaļas par konkrētām valstīm ir tulkotas attiecīgo valstu valodās.
Ideja par “Pirmās palīdzības komplektu” mentālajai veselībai darbā radās, iedvesmojoties no pirmās palīdzības komplekta, ko izmantojam fizisku traumu gadījumā. Kāpēc mēs meklējam plāksteri, kad iegriežam pirkstā, bet nemeklējam palīdzību, kad saskaramies ar stresu, darba un privātās dzīves līdzsvara trūkumu, konfliktiem vai neskaidrām lomām komandā? Visas šīs lietas var veicināt trauksmi, izdegšanu vai hronisku nogurumu, kas, ja netiek novērsti vai savlaicīgi risināti, var novest pie mentālās veselības problēmām, bezmiega vai pat depresijas un atkarību izraisošo vielu lietošanas. Tiešsaistes “Pirmās palīdzības komplektā” ir apkopoti praktiski, viegli īstenojami risinājumi, kas palīdz tikt galā ar šiem riskiem un pārvarēt sekas. Tas ir pielāgots darba devējiem, dažādu līmeņu vadītājiem, personālvadības speciālistiem un darba aizsardzības speciālistiem mazos un vidējos uzņēmumos. Tajā pašā laikā šos resursus var attiecināt uz darbinieku un kolēģu ikdienas dzīvi. Tiešsaistes rīks ir bezmaksas, to var izmantot dažādās ierīcēs, un tas filtrē risinājumus pēc vienkāršiem atslēgas vārdiem. Rīku ir radījuši cilvēki cilvēkiem, un tā mērķis ir piemeklēt uzticamus, pētījumos balstītus risinājumus mentālās veselības problēmām.
Divus gadus ilgajā “MHM” projektā, kura mērķis bija uzlabot mentālo veselību darba vietās visā Baltijas jūras reģionā, kļuva skaidrs, ka psihosociālajiem riskiem ir jāpievēršas tikpat nopietni kā fiziskajiem riskiem. Proaktīvi pārvaldot psihosociālos riskus un veicinot labvēlīgu darba vidi, mēs varam uzlabot cilvēku noturību un uzņēmumu ilgtspēju. Ceļā uz šādu nākotni ir nepieciešami saskaņoti centieni. Politikas veidotājiem ir jāievieš atbalstoša politika un noteikumi, bet darba devējiem un sociālajiem partneriem ir jāīsteno labā prakse. “MHM” projekta komanda uzsver, cik kritiski svarīga ir gan valsts, gan starptautiska līmeņa sadarbība un starpnozaru centieni veselīgākas un ilgtspējīgākas darba dzīves veicināšanai. Projekts “MentalHealthMatters” ir radījis tam pamatu – tagad ir laiks turpināt darbu un īstenot šo redzējumu.
Projekta “MentalHealthMatters” ietvaros sagatavoti un latviešu valodā tulkoti šādi dokumenti:
- Mentālā veselība darbavietā: Diskusijas dokuments par politikas iespējām Baltijas jūras reģiona valstīs – Dokumentā izklāstīti kopīgi izaicinājumi un politikas ieteikumi psihosociālās darba vides un mentālās veselības darbavietās uzlabošanai Baltijas jūras reģionā. Tajā sniegti priekšlikumi no Igaunijas, Somijas, Latvijas, Polijas un Norvēģijas, koncentrējoties uz nacionālajām prioritātēm un pārrobežu sadarbību. Ceļvedī uzsvērta mentālās veselības nozīme darba vidē, vairāklīmeņu ieinteresēto pušu loma un potenciālie kopīgie pasākumi veselīgākas un noturīgākas darba vides veicināšanai.
- Mentālā veselība darbā: Diskusijas dokuments par politikas iespējām Latvijā – Apkopotas galvenie ieteikumi, lai mazinātu vai novērstu psihosociālos riskus darbavietās.
- Mentālā veselība darbā: Latvijā nepieciešamie uzlabojumi – Tehnisks ziņojums, kurā analizēts līdzšinējais progress un nepieciešamie uzlabojumi attiecībā uz politiku, normatīvajiem aktiem, datu pieejamību un izglītību, kas ietekmē psihosociālo faktoru pārvaldību darba vidē.
“MentalHealthMatters” saņem finansiālu atbalstu no “Interreg” Baltijas jūras reģiona programmas, un projektu līdzfinansē Eiropas Savienība.