Šā gada 27.jūlijā Saeima steidzamības kārtībā pieņēma grozījumus Darba likuma 18.pantā, kas būtiski atvieglos iespējas noslēgt ģenerālvienošanos par minimālās algas līmeņiem būvniecības nozarē. Grozījumiem atbalstu izteikuši arī sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Ministru kabinetam lemjot tos virzīt izskatīšanai Saeimā steidzamības kārtā.

“Panākot grozījumus Darba likumā, esam spēruši lielu soli, lai tehniski būtu iespējams noslēgt ģenerālvienošanos par minimālo algu līmeņiem būvniecības nozarē. Tomēr no valdības vēl sagaidām motivācijas programmas izstrādi uzņēmējiem, kuri piedalīsies ģenerālvienošanās noslēgšanā. Šāda programma saturiski varētu apvienot dažādus pasākumus, kuri būtu vērsti, piemēram, uz citu virsstundu apmaksas kārtību nekā tas ir noteiks likumā vai iedzīvotāju ienākumu nodokļa atvieglojumiem,” norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Ar minētajiem grozījumiem tiks noteikts, ka ģenerālvienošanos no darba devēju puses var slēgt ne tikai tos pārstāvošās organizācijas vai apvienības, bet arī atsevišķi darba devēji. Vienlaikus precizētā likuma norma nosaka, ka atsevišķiem darba devējiem arī ir iespēja pievienoties jau noslēgtajai ģenerālvienošanai, kas ir vērtējams kā nozīmīgs procesuāls atvieglojums.

Ģenerālvienošanās noslēgšanas iespējas atvieglo arī tās slēdzēju kopējā apgrozījuma apjoma samazināšana. Ar jaunajām normām tiek noteikts, ka ģenerālvienošanās kļūst saistoša visiem nozares darba devējiem, ja ģenerālvienošanos noslēgušo darba devēju preču apgrozījums vai pakalpojumu apjoms ir vairāk nekā 50 procenti no nozares preču apgrozījuma vai pakalpojumu apjoma. Darba likuma līdzšinējā redakcija paredzēja, ka ģenerālvienošanās var kļūt saistoša visiem nozares darba devējiem, ja ģenerālvienošanās slēdzēji nozarē nodarbina vairāk nekā 50 procentus darbinieku vai viņu preču apgrozījums vai pakalpojumu apjoms ir vairāk nekā 60 procenti no nozares preču apgrozījuma vai pakalpojumu apjoma.

Būtiski, ka ar grozījumiem tiek veicināta arī tiesiskā noteiktība, paredzot, ka ģenerālvienošanās slēdzēju kritēriju izpilde, proti, kopējais apgrozījuma vai pakalpojumu apjoms tiek noteikts atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Līdz šim datu avots likumā nebija norādīts, līdz ar to katras nozares darba devējiem bija jāpierāda noteikto kritēriju izpilde ar savā rīcībā esošo informāciju, kas nozīmē potenciāli strīdīgas situācijas par aprēķinu pamatotību.

Atbilstoši likuma jaunajai redakcijai, lai pārliecinātos par to, vai sasniegts viens no diviem likumā noteiktajiem kritērijiem (nodarbināto skaits vai apgrozījums), ir vērtējami ne tikai tie darba devēji, darba devēju organizācijas un darba devēju organizāciju apvienības, kas noslēgušas šo ģenerālvienošanos, bet arī tie, kas ir pievienojušies vēlāk. Līdz ar to, ja sākotnēji ģenerālvienošanos noslēgušie darba devēji, darba devēju organizācijas un šādu organizāciju apvienības nodarbināja, piemēram, 30 procentus darbinieku, bet vēlāk, kad šādai ģenerālvienošanās pievienojās citi darba devēji un organizācijas, tiek nodarbināti 55 procenti darbinieku, tad šādu ģenerālvienošanos varēs pasludināt par vispārsaistošu atbilstoši Darba likumā noteiktajai kārtībai.

Lai dotu iespēju tiem darba devējiem, kas nebija iesaistījušies ģenerālvienošanās noslēgšanā vai nepievienojās tai vēlāk, pienācīgi sagatavoties jauno saistību izpildei, Darba likuma jaunajā redakcijā tiek paredzēts, ka turpmāk vispārsaistošā ģenerālvienošanās stājas spēkā ne ātrāk kā trīs mēnešu laikā no dienas, kad tā tiek publicēta oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Iepriekš likums noteica ģenerālvienošanās spēkā stāšanos dienā, kad par to informācija tiek publicēta izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Avots:  Building.lv