Eiropas Komisija šodien spērusi vēl vienu svarīgu soli, lai darbiniekus Eiropas Savienībā aizsargātu pret darba apstākļu izraisītu vēzi, kā arī citām veselības problēmām.

Eiropas Komisija ierosina ierobežot darbinieku eksponētību piecām vēzi izraisošām ķīmiskajām vielām papildus 21 vielai, kurai ierobežojumi jau noteikti vai ierosināti kopš šo pilnvaru termiņa sākuma. Aplēses liecina, ka šodien sniegtais priekšlikums uzlabotu darba apstākļus vairāk nekā 1 000 000 darbinieku ES un novērstu vairāk nekā 22 000 darba apstākļu izraisītu slimības gadījumu.

Nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre Marianna Teisena sacīja: "Komisija šodien spēra vēl vienu svarīgu soli darba apstākļu izraisīta vēža un citu arodveselības problēmu apkarošanas virzienā. Mēs ierosinām ierobežot darbinieku eksponētību vēl piecām vēzi izraisošām ķīmiskajām vielām. Šis ierosinājums palīdzēs labāk aizsargāt vairāk nekā 1 miljonu darbinieku Eiropā un radīt veselīgāku un drošāku darbavietu atbilstoši Eiropas sociālo tiesību pīlāra pamatprincipam."

Komisija ierosina Kancerogēnu un mutagēnu direktīvā iekļaut jaunas ekspozīcijas robežvērtības piecām ķīmiskajām vielām. Ar šīm robežvērtībām nosaka vēzi izraisošās ķīmiskās vielas maksimālo koncentrāciju gaisā darbavietā. Atlasīti pieci šādi kancerogēni, kas ir ļoti būtiski darbinieku aizsardzībai:

• kadmijs un tā neorganiskie savienojumi;

• berilijs un tā neorganiskie savienojumi;

• arsēnskābe un tās sāļi, kā arī arsēna neorganiskie savienojumi;

• formaldehīds;

• 4,4'-metilēn-bis-(2-hloranilīns) (MOCA).

Pirmie trīs minētie kancerogēni tiek plaši izmantoti tādās nozarēs kā kadmija ražošana un rafinēšana, niķeļa–kadmija bateriju ražošana, galvanizācija, cinka un vara kausēšana, metālliešana, stikla, laboratoriju, elektronikas, ķīmisko vielu, būvniecības, veselības aprūpes, plastmasas un reciklēšanas nozare.

Efektīvu pasākumu ieviešanai nolūkā novērst augstu eksponētību minētajām piecām vielām un vielu grupām būs daudz plašāka pozitīva ietekme nekā tikai vēža profilaksei. Ieviešot šīs ekspozīcijas robežvērtības, būs ne tikai mazāk darba apstākļu izraisīta vēža gadījumu, bet arī tiks ierobežotas citas nopietnas veselības problēmas, ko izraisa kancerogēniskas un mutagēniskas vielas. Piemēram, eksponētība berilijam rada ne tikai plaušu vēzi, bet arī neārstējamu hronisku beriliozi.

Eiropas mērogā noteiktas robežvērtības arī uzlabo konsekvenci, veicinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem uzņēmumiem un skaidru un kopīgu mērķi darba devējiem, darbiniekiem un izpildiestādēm. Tādējādi priekšlikums rada efektīvāku darbinieku veselības aizsardzības sistēmu un uzlabo godīgumu vienotajā tirgū.

Priekšlikums ir izstrādāts, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem un pēc plašas apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, jo īpaši darba devējiem, darbiniekiem un dalībvalstu pārstāvjiem.

Konteksts

Komisija ir apņēmusies vēl vairāk stiprināt darbinieku tiesības uz augsta līmeņa veselības aizsardzību un drošību darbā. Eiropas sociālo tiesību pīlārs, ko Eiropas Parlaments, Padome un Komisija kopīgi pasludināja sociālajā samitā par taisnīgām darbvietām un izaugsmi, kurš norisinājās 2017. gada novembrī Gēteborgā, atzīst, ka darbinieku tiesības uz veselīgu, drošu un labi pielāgotu darba vidi ir ļoti svarīgas augšupējai konverģencei ceļā uz labākiem darba un dzīves apstākļiem ES. Pastāvīgi samazināt arodeksponētību kancerogēniskām un mutagēniskām vielām ir viens no konkrētajiem pasākumiem, ar ko Ž. K. Junkera vadītā Komisija īsteno šo nozīmīgo prioritāti — darbinieku veselības aizsardzību.

Dati liecina, ka vēzis ir galvenais darba apstākļu izraisītu nāves gadījumu iemesls. Vēzis ik gadu ir par pamatu 52 % no visiem darba apstākļu izraisītajiem nāves gadījumiem, salīdzinājumam sirds un asinsvadu slimības — 24 % un traumas — 2 %. Eksponētība konkrētām ķīmiskajām vielām darbavietā var izraisīt vēzi. Lai gan vēzis ir sarežģīta slimība un konkrēti to izraisošie faktori ir grūti nosakāmi, ir skaidrs, ka vēzi, ko izraisījusi eksponētība ķīmiskajām vielām darbavietā, var novērst, šādu eksponētību samazinot vai novēršot.

Lai nodrošinātu, ka darbinieki ir aizsargāti pret šādiem riskiem, ES 2004. gadā pieņēma Kancerogēnu un mutagēnu direktīvu 2004/37/EK (KMD). Minētajā direktīvā izklāstīti pasākumi, kas jāveic, lai novērstu vai ierobežotu eksponētību kancerogēniskām un mutagēniskām ķīmiskajām vielām, un tādējādi palīdzētu novērst darba apstākļu izraisītu saslimšanu ar vēzi un saistītām slimībām.

Zinātniskā informācija par kancerogēniskām vai mutagēniskām ķīmiskajām vielām pastāvīgi attīstās, un tehnoloģiskais progress ļauj uzlabot darbinieku aizsardzību. Lai nodrošinātu, ka KMD noteiktie darbinieku aizsardzības mehānismi ir pēc iespējas efektīvāki un ka visās dalībvalstīs ir ieviesti jaunākie profilakses pasākumi, direktīva ir regulāri jāpārskata. Šā iemesla dēļ Komisija atbalsta pastāvīgu KMD atjaunināšanas procesu, lai sekotu jaunākajām zinātniskajām un tehniskajām norisēm, ņemot vērā sociālo partneru un dalībvalstu viedokļus.

Komisija iepriekš ierosināja divus KMD grozījumus, 2016. gada maijā un 2017. gada janvārī, kopumā nosakot robežvērtības 21 kancerogēnam. Līdztiesīgie likumdevēji 2017. gada beigās pieņēma pirmo grozījumu — Direktīvu (ES) 2017/2398. Otro tiesību akta grozījumu priekšlikumu likumdevēji pašlaik apspriež. ES apmēram 21 miljons darbinieku ir eksponēti vismaz vienai no ķīmiskajām vielām, kas iekļautas trijos ierosinātajos tiesību aktu grozījumos.