Azbests ir ļoti bīstama, vēzi izraisoša viela, kas joprojām ir sastopama daudzās ēkās un izraisa ES daudz nāves gadījumu, no kuriem varētu izvairīties. Šodien Komisija nāk klajā ar visaptverošu pieeju, kā labāk aizsargāt cilvēkus un vidi pret azbestu un nodrošināt azbestu nesaturošu nākotni.

Pakete ietverts:

• Paziņojums par virzību uz azbestu nesaturošu nākotni, visaptveroši vēršoties pret azbestu, sākot no azbesta izraisītu slimību labākas diagnostikas un ārstēšanas līdz azbesta identificēšanai un drošai aizvākšanai, un azbesta atkritumu apstrādei; kā arī
• Priekšlikums grozīt Direktīvu par aizsardzību pret azbesta iedarbību darba vietā, lai uzlabotu darba ņēmēju aizsardzību, ievērojami samazinot azbesta iedarbības robežvērtību darba vietā. 

Lai gan kopš 2005. gada ES ir aizliegts izmantot visu veidu azbestu, azbests joprojām ir sastopams vecākās ēkās. Jo īpaši, ja azbestu saturoši materiāli tiek traucēti un šķiedras tiek atbrīvotas un ieelpotas, piemēram, renovācijas laikā, tas apdraud veselību.

Veseli 78 % arodvēža gadījumu, kas atzīti dalībvalstīs, ir saistīti ar azbestu. Azbesta šķiedru ieelpošana no gaisa var izraisīt, piemēram, mezoteliomu un plaušu vēzi, bet pirmās slimības pazīmes var parādīties vidēji pat 30 gadus pēc eksponētības.

Tāpēc, lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi, vienlaikus nodrošinot pienācīgus dzīves un darba apstākļus, ir svarīgi risināt veselības riskus saistībā ar eksponētību azbestam. Tas ir vēl jo svarīgāk saistībā ar zaļo pārkārtošanos un ES mērķi palielināt ēku renovācijas rādītāju. Renovācija uzlabos iedzīvotāju veselības un dzīves apstākļus un samazinās viņu rēķinus par enerģiju. Tomēr tā arī palielinās azbesta eksponētības risku, jo īpaši būvstrādniekiem.

Šodien ierosinātās darbības ir daļa no Eiropas Vēža uzveikšanas plāna profilakses pīlāra un palīdzēs sasniegt Eiropas zaļā kursa, Nulles piesārņojuma rīcības plāna un Eiropas sociālo tiesību pīlāra mērķus.

Virzība uz azbestu nesaturošu nākotni visiem

Lai aizsargātu cilvēkus no eksponētības azbestam un novērstu risku nākamajām paaudzēm, Komisija nosaka visaptverošu sabiedrības veselības pieeju, nolūkā:

• Labāk atbalstīt ar azbestu saistītu slimību upurus.

• Komisija apspriedīsies ar trīspusējo Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju par papildu ar azbestu saistītu slimību iekļaušanu arodslimībās; kā arī
• Komisija ir ierosinājusi jaunu ES pieeju vēža atklāšanai, kas ietver atjauninātu 2003. gada Padomes ieteikumu par vēža skrīningu.

• Labāk aizsargāt darba ņēmējus pret azbestu. Komisija:

• šodien ierosina pārskatīt Direktīvu par aizsardzību pret azbesta iedarbību darba vietā, lai ievērojami samazinātu arodekspozīcijas robežvērtību attiecībā uz azbestu;
• atjaunina pamatnostādnes, lai palīdzētu dalībvalstīm, darba devējiem un darba ņēmējiem īstenot pārskatīto direktīvu; kā arī
• uzsāk izpratnes veicināšanas kampaņu par azbesta drošu aizvākšanu.

• Uzlabot informāciju par azbestu ēkās. Komisija:

• nāks klajā ar tiesību akta priekšlikumu par azbesta skrīningu un reģistrēšanu ēkās. Dalībvalstis tiks aicinātas izstrādāt valsts stratēģijas azbesta aizvākšanai; kā arī
• ierosinās regulatīvu pieeju, lai ieviestu digitālus ēku žurnālus labākai ar ēkām saistītu datu apmaiņai un izmantošanai, sākot no projektēšanas līdz būvniecībai un nojaukšanai. 

• Nodrošināt drošu azbesta likvidēšanu un nulles piesārņojumu. Komisija:

• pārskatīs ES Būvniecības un nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu un Vadlīnijas atkritumu revīzijām pirms ēku nojaukšanas un renovācijas darbiem; kā arī
• uzsāks pētījumu, lai noteiktu azbesta atkritumu apsaimniekošanas praksi un jaunas apstrādes tehnoloģijas.

Ir pieejams ievērojams ES finansējums, lai atbalstītu dalībvalstis veselības profilaksē, ārstēšanā, renovācijā un drošā azbesta aizvākšanā, izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānismu, Eiropas Sociālo fondu Plus un Eiropas Reģionālās attīstības fondu.

ES arī turpinās uzņemties vadošo lomu globālajā cīņā pret azbestu, piemēram, saistībā ar Roterdamas konvencijas Pušu konferenci, Starptautisko Darba organizāciju, G7 un G20.  

Darba ņēmēju aizsardzība pret eksponētību azbestam

Darba ņēmēji ir visvairāk pakļauti riskam tikt eksponētiem vēzi izraisošam azbestam. Lai uzlabotu viņu aizsardzību, Komisija šodien nāk klajā ar priekšlikumu grozīt Direktīvu par aizsardzību pret azbesta iedarbību darba vietā. Pamatojoties uz jaunākajiem zinātnes un tehnoloģiju sasniegumiem, paredzēts līdz 10 reizēm pazemināt azbesta arodeksponētības robežvērtību salīdzinājumā ar pašreizējo vērtību (no 0,1 šķiedras uz kubikcentimetru (f/cm³) līdz 0,01 f/cm³).

Kopā ar izpratnes veicināšanu un citiem uzlabojumiem veselības profilaksē un ārstēšanā šis priekšlikums mūs tuvinās ES mērķim uzveikt vēzi. Tas arī rada vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem, kas darbojas visā ES, vienlaikus samazinot ar medicīnisko aprūpi saistītās veselības aprūpes izmaksas.

Turpmākā rīcība

Komisija aicina visas ES iestādes, dalībvalstis, sociālos partnerus un citas ieinteresētās personas paātrināt rīcību, lai pašreizējām un nākamajām paaudzēm izveidotu azbestu nesaturošu ES. Eiropas Parlaments un dalībvalstis apspriedīs Komisijas Priekšlikumu grozīt Direktīvu par aizsardzību pret azbesta iedarbību darba vietā, un Komisija aicinās to ātri apstiprināt. Pēc šīs direktīvas pieņemšanas dalībvalstīm būs divi gadi laika tās transponēšanai savos tiesību aktos.

Komisijas locekļu teiktais

Par darbu un sociālajām tiesībām atbildīgais Nikolā Šmits: “Pagājušajā gadā mēs Eiropas Parlamentam apņēmāmies pievērsties svarīgajiem aicinājumiem rīkoties tā ziņojumā par darba ņēmēju aizsardzību pret azbestu. Gadu vēlāk Komisija nāk klajā ar virkni pasākumu, kas ne tikai nodrošinās labāku darba ņēmēju aizsardzību, bet arī spers milzīgu soli ceļā uz Eiropu bez azbesta. 78 % arodvēža gadījumu, kas atzīti dalībvalstīs, ir saistīti ar azbestu. Šodien ierosinātā grozošā direktīva krasi samazinās darba ņēmēju eksponētības līmeņus un nodrošinās apmācību un norādījumus darba devējiem.”

Veselības un pārtikas drošuma komisāre Stella Kirjakidu pauda: “Profilakse ir efektīvāka par jebkādu vēža ārstēšanu. Tā kā 40 % vēža gadījumu iespējams novērst, tā ir visefektīvākā ilgtermiņa stratēģija. Kā daļu no Eiropas Vēža uzveikšanas plānā, mēs varam censties sniegt būtisku ieguldījumu vēža profilaksē, samazinot bīstamu vielu iedarbību, un azbests ir viena no šādām vielām. Šodien iesniegtie priekšlikumi ir vēl viens svarīgs Vēža uzveikšanas plāna rezultāts un vēl viens solis mūsu darbā, lai izveidotu spēcīgu Eiropas veselības savienību.”

Vispārīga informācija

Pasākumi, kas izklāstīti šodienas paziņojumā, ir turpinājums Eiropas Parlamenta 2021. gada 20. oktobra rezolūcijai par darba ņēmēju aizsardzību pret azbestu. Tas ir saskaņā ar priekšsēdētājas fon der Leienas politikas pamatnostādnēs pausto apņemšanos pienācīgi reaģēt uz rezolūcijām saskaņā ar LESD 225. pantu, pilnībā ievērojot proporcionalitātes, subsidiaritātes un labāka likumdošanas procesa principus.

Kancerogēnu vielu, piemēram, azbesta, iedarbības efektīva samazināšana ir daļa no Komisijas Eiropas Vēža uzveikšanas plāna un Nulles piesārņojuma rīcības plāna. Savā Darba programmā 2022. gadam un ES stratēģiskajā satvarā par drošību un veselības aizsardzību darbā 2021.–2027. gadam Komisija nāca klajā ar priekšlikumu samazināt esošo arodekspozīcijas robežvērtību attiecībā uz azbestu. ES pilsoņi arī uzsvēra, cik svarīgi ir pārskatīt Direktīvu par aizsardzību pret azbesta iedarbību darba vietā saistībā ar konferenci par Eiropas nākotni. Šodien iesniegtais priekšlikums ir plašas apspriešanās procesa rezultāts, ņemot vērā divpakāpju apspriešanos ar sociālajiem partneriem, kā arī ciešu sadarbību ar zinātniekiem, darba ņēmēju pārstāvjiem, darba devējiem un dalībvalstīm.

Arodvēzis ir pirmais ar darbu saistītu nāves gadījumu cēlonis ES, un 78 % no atzītajiem arodvēža gadījumiem ir saistīti ar azbestu. 2019. gadā vien ES no iepriekšējās eksponētības azbestam darbā gāja bojā vairāk nekā 70 000 cilvēku. Tiek lēsts, ka 4,1–7,3 miljoni darba ņēmēju pašlaik ir eksponēti azbestam, 97 % strādā būvniecībā un 2 % — atkritumu apsaimniekošanā. Lai novērstu ar azbestu saistītos riskus, ES pēdējo 40 gadu laikā ir veikusi pasākumus, lai ierobežotu un pēc tam aizliegtu jebkādu azbesta izmantošanu 2005. gadā.

Tomēr, ņemot vērā to, ka pirms aizlieguma tika uzbūvēti vairāk nekā 220 miljoni ēku vienību, iespējams, ka daudzas joprojām satur azbestu un apdraud veselību. Joprojām ir nepieciešams apsaimniekot un apglabāt azbesta atkritumus. Renovācijas viļņa stratēģijā, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam vismaz divkāršot ikgadējo ēku renovācijas tempu, ir arī uzsvērts, cik svarīga ir visaptveroša pieeja ar azbestu saistītu problēmu risināšanai. 2021. gada decembrī iesniegtajā priekšlikumā pārskatīt Direktīvu par ēku energoefektivitāti arī uzsvērts, ka dalībvalstīm būtu jāatbalsta esošo ēku energoefektivitātes uzlabošana, lai palīdzētu panākt veselīgu iekštelpu vidi, tostarp aizvācot bīstamas vielas, piemēram, azbestu.

Sīkākai uzziņai

Jautājumi un atbildes: ceļā uz azbestu nesaturošu nākotni

Faktu lapa: cilvēku aizsardzība pret azbestu

Paziņojums par virzību uz azbestu nesaturošu nākotni

Priekšlikums grozīt Direktīvu par aizsardzību pret azbesta iedarbību darba vietā