11.okotbrī Eiropas Parlaments un Padome panāca vienošanos par Komisijas priekšlikumu papildināt sarakstu, kurā uzskaitītas vēzi izraisošas ķimikālijas darbavietā. Ar šo vienošanos Kancerogēnu un mutagēnu direktīvā tiks papildus iekļautas vēl 8 vēzi izraisošas ķimikālijas, tostarp dīzeļmotoru izplūdes gāzes.

Nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre Marianna Teisena šo vienošanos uzteica tā: “Šodien esam spēruši vēl vienu lielu soli, lai Eiropas darba ņēmējus pasargātu no saslimšanas ar vēzi darbavietā. Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un Padome ir panākuši politisku vienošanos par tiesību aktu, kurā iekļautas vēl astoņas vēzi izraisošas ķimikālijas, arī dīzeļdegvielas izplūdes gāzes. Tas nodrošinās labāku aizsardzību vairāk nekā 20 miljoniem darba ņēmēju Eiropā. Ieguvēji būs arī ķīmiskās, metāla un automobiļu rūpniecības darbinieki, profesionālie transportlīdzekļu vadītāji, darbinieki un strādnieki ostu un noliktavu nozarē. Savukārt mūsu iekšējais tirgus būs vienkāršāks un taisnīgāks, īpaši pret mazajiem un mikrouzņēmumiem, jo būs vieglāk izpildīt veselības un drošības noteikumus.

Vēlos pateikties arī visiem iesaistītajiem, kas palīdzēja nonākt līdz šādam rezultātam, un īpašu atzinību Padomes vārdā paužu Bulgārijas prezidentūrai un tās priekšgājējām un Eiropas Parlamenta vārdā – referentam Klodam Rolēnam [Claude Rolin] un ēnu referentiem.

Ceru, ka šis nolīgums tiks ātri apstiprināts, lai mēs varētu panākt reālas izmaiņas un nākamo 50 gadu laikā novērst vairāk nekā 100 000 vēža izraisītu nāves gadījumu.”

Nākamie soļi

Nolīgumu iesniegs apstiprināšanai Padomes Pastāvīgo pārstāvju komitejā (Coreper). Pēc tam, kad dalībvalstu pastāvīgie pārstāvji apstiprinās šo vienošanos, tā tiks iesniegta Eiropas Parlamenta balsojumam plenārsēdē.

Pamatinformācija

Cīņa pret vēzi kā arodslimību un veselīgākas un drošākas darbavietas izveidošana ir Komisijas prioritāte un Eiropas sociālo tiesību pīlāra pamatprincips. Pierādījumi liecina, ka šī prioritāte ir pamatota — vēzis ir vainojams 52 % no visiem darba apstākļu izraisītajiem nāves gadījumiem. Lielākajā daļā dalībvalstu ir noteiktas ekspozīcijas robežvērtības daudzām vēzi izraisošām ķimikālijām, tomēr dažas dalībvalstis šajā ziņā nav tik stingas kā citas. Tas nozīmē, ka vienotajā tirgū darba ņēmēji nav vienādi aizsargāti un ka uzņēmumiem nav vienlīdzīgu konkurences apstākļu.

Tā kā pastāvīgi rodas jaunas zinātnes atziņas par vēzi izraisošajām ķimikālijām, Komisija atbalsta Kancerogēnu un mutagēnu direktīvas (Direktīva 2004/37/EK) nepārtrauktu atjaunināšanu.

Junkera vadībā Komisija ir apņēmīgi rīkojusies, lai atjauninātu tiesību aktus par darba ņēmēju aizsardzību pret vēzi izraisošām ķimikālijām. 2016. gada maijā Komisija nāca klajā ar pirmo priekšlikumu, kuru 2017. gada beigās abi likumdevēji jau bija pieņēmuši direktīvas veidā. 11.oktobra pagaidu vienošanās ir viens no 2017. gada janvāra otrā priekšlikumaMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumus. Komisija 2018. gada aprīlī iesniedza trešo priekšlikumu uzlabot darba ņēmēju aizsardzību pret vēzi izraisošām ķimikālijām. Tagad ar direktīvu ir aptvertas 22 vēzi izraisošas ķimikālijas, no kurām 21 ir pievienota šīs Komisijas pilnvaru laikā.

Šīs iniciatīvas ir daļa no Komisijas plašākiem centieniem uzlabot veselības un drošības standartus darbavietās visā Eiropā. Tāpēc 2017. gada janvārī Komisija uzsāka spēkā esošo tiesību aktu padziļinātu pārskatīšanu un atjaunināšanu.