Statistikas dati liecina, ka cilvēku drošība un veselības aizsardzība darbā ir joprojām aktuāla problēma. Lai gan piecu gadu laikā par 40,3% ir samazinājies letālo nelaimes gadījumu skaits darbavietās, joprojām nesakārtota darba vide var būt cēlonis nelaimes gadījumam darbā, kas bieži atstāj smagas sekas uz veselību un turpmākajām darba spējām.

Lai turpmākajos gados strādājošajiem nodrošinātu drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi, tādejādi veicinot kvalitatīvu darbavietu veidošanu un nodarbināto darba mūža pagarināšanos, Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi Darba aizsardzības politikas pamatnostādnes 2016.–2020.gadam. Pamatnostādnes otrdien, 19.janvārī, apstiprinātas valdībā. Pamatnostādņu tekts pieejams šeit.

 „Kopā ar Latvijas darba devējiem un arodbiedrībām ir daudz paveikts, lai uzlabotu cilvēku drošību un veselības aizsardzību darbā. Tomēr ieguldīšana darba aizsardzības jomā un sabiedrības izpratnes veicināšana joprojām ir ļoti aktuāls jautājums. To kopumā varam panākt savlaicīgi risinot esošos izaicinājumus, lai nebūtu jācīnās ar sekām un to radītajiem zaudējumiem,” uzsver labklājības ministrs Uldis Augulis.

Vienlaikus labklājības ministrs norāda, ka „ieguldījums darba aizsardzības preventīvajos pasākumos veicina ne tikai darbinieku labklājību, bet ilgtermiņā atmaksājas arī finansiāli un pozitīvi ietekmē ekonomisko izaugsmi valstī. Ieguldījumi šajā jomā atmaksājas dubultā – ieguldot vienu eiro darbinieka drošībā un veselībā, uzņēmums peļņā saņem divus eiro atpakaļ.”

Ņemot vērā esošo situāciju un pieejamos resursus, kā arī Eiropas Savienības stratēģiskajos dokumentos darba aizsardzības jomā ietvertos aktuālos izaicinājumus, pamatnostādnēs kā galvenie virzieni būs tieši darba aizsardzības prasību aktīva ieviešana, darbinieku veselības aizsardzības veicināšana, kā arī darba aizsardzības jomas uzraudzība un kontrole. Tāpat uzmanība tiks pievērsta drošas darba vides nodrošināšanai nestandarta nodarbinātības formu ietvaros, kā arī sabiedrības informēšanas pasākumiem.

LM uzsver, ka šo virzienu īstenošanā īpašu uzmanību plānots pievērst aktuālajiem riska faktoriem, kam līdz šim nav tikusi pievērsta pietiekama uzmanība, piemēram, psihoemocionālie un ergonomiskie darba vides riska faktori, jaunu ķīmisko vielu izmantošana, u.c. Vienlaikus joprojām aktuālas ir arī klasiskās darba vides problēmas bīstamākajās nozarēs – troksnis, vibrācija, traumatisma riski, meteoroloģiskie apstākļi, veicot darbu ārā, utt.

Pamatnostādņu īstenošanai paredzēts izmantot mūsdienīgus un inovatīvus pakalpojumus, kas nepieciešami, lai darba aizsardzību skaidrotu vienkārši, saprotami un aizraujoši, ņemot vērā dažādu mērķa grupu intereses. Vienlaikus plānots likt lietā jaunāko tehnoloģiju un komunikācijas līdzekļu sniegtās iespējas, piemēram, sociālos tīklus, veidojot interaktīvas spēles, mobilās aplikācijas un dažādas elektroniskajā vidē bāzētas sistēmas. Tāpat plānots izveidot tiešsaistē pieejamu interaktīvu darba vides riska novērtējuma rīku, elektroniskas aplikācijas darbinieku mācībām. Paredzētas arī konsultācijas bīstamo nozaru uzņēmumiem, lai uzlabotu darba vidi tajos.

Lai panāktu praktisku darba devēju un darbinieku iesaistīšanos, arī turpmāk LM sadarbosies ar Latvijas darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību.

TNS Latvija un Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta veiktā pētījuma “Darba apstākļi un riski Latvijā, 2012 - 2013” rezultāti liecina, ka viena no būtiskām identificētām problēmām ir zems sabiedrības informētības līmenis par darba aizsardzības jautājumiem. Būtiska problēma ir augstais nelaimes gadījumu skaits, īpaši augsts smago un letālo nelaimes gadījumu skaits, kā arī jo sevišķi liels nelaimes gadījumu īpatsvars bīstamajās nozarēs, kam pamatā bieži ir nepienācīga darba aizsardzības prasību praktiska ieviešana uzņēmumos.

Vēl viena no būtiskām problēmām ir augstais arodslimnieku, arodslimību un ar darbu saistīto slimību skaits, kas pēdējos gados ir audzis, kā arī vēlīna arodslimību diagnostika. Vienlaicīgi ir izmainīta izplatītāko arodslimību struktūra, visstraujāk pieaugot fiziskas pārslodzes izraisīto arodslimību skaitam.

Kā būtisks izaicinājums, lai novērtētu reālo situāciju un plānotu nepieciešamos pasākumus, konstatēta nepieciešamība iegūt plašāku, padziļinātu informāciju par situāciju uzņēmumos, darba aizsardzības prasību ievērošanu un aktuāliem darba aizsardzības jautājumiem.

Vienlaikus, lai nodrošinātu kompetentu un atbilstošu uzraudzību un kontroli darba aizsardzības jomā, nepieciešama turpmāka Valsts darba inspekcijas (VDI) inspektoru apmācība, piesaistot kvalificētus lektorus, lai VDI inspektoru zināšanas atbilstu straujajai tehnoloģiju attīstībai īpaši bīstamajās nozarēs.

Savukārt, analizējot nestandarta nodarbinātības formas, jāsecina, ka šajos gadījumos pastāv lielāka nedrošība attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbā. Vienlaikus konstatēta zema pašnodarbināto informētība un ieinteresētība darba aizsardzības jautājumos.

Iepriekšējais politikas cikls darba aizsardzības jomā bija īstenots no 2008.-2013.gadam, izstrādājot un ieviešot Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnes 2008.-2013.gadam, kā arī uz to pamata izstrādātos īstermiņa politikas dokumentus - Darba aizsardzības jomas attīstības programmu 2008.-2010.gadam un Darba aizsardzības jomas attīstības plānu 2011.-2013.gadam.