2020. gadā kopā Latvijā izmeklēti un reģistrēti 1990 nelaimes gadījumi darbā, no tiem Valsts darba inspekcija (turpmāk - VDI) ir izmeklējusi:

• 176 smagus nelaimes gadījumus darbā (pašlaik vēl 6 smago nelaimes gadījumu izmeklēšana turpinās);
• 17 letālus nelaimes gadījumus darbā (pašlaik vēl 7 letālo nelaimes gadījumu izmeklēšana turpinās).

Pēc operatīvajiem datiem Igaunijas darba inspekcija 2020. gadā izmeklējusi 8 letālus nelaimes gadījumus darbā, savukārt Lietuvas darba inspekcija - 33 letālus nelaimes gadījumus darba vietās, tomēr datu salīdzināšanai starp valstīm jāņem vērā nodarbināto skaits konkrētajā valstī.

VDI ir reģistrējusi 1797 nesmagus nelaimes gadījumus darbā, ko izmeklējuši darba devēji. Salīdzinājumam - 2019. gadā kopā tika izmeklēti un reģistrēti 2274 nelaimes gadījumi darbā, no tiem 226 ar smagām traumām un 29 letāli. Dati par 2020. gadu ir uzskatāmi par operatīvajiem, kas mainīsies. Kopumā operatīvie dati liecina, ka nelaimes gadījumos cietušo un bojā gājušo skaits ir samazinājies, kas galvenokārt saistāms ar COVID-19 pandēmijas ietekmi uz ekonomiku, t.sk. uz nodarbināto skaitu, nostrādāto stundu skaitu u.c.

Nozares, kurās 2020. gadā kopā visbiežāk reģistrēti nelaimes gadījumi darbā, ir apstrādes rūpniecība - 679 nelaimes gadījumi (2019. - 703), transporta un uzglabāšanas nozare – 218 (2019. - 334) un būvniecība – 192 (2019. - 207). Nozares, kurās 2020. gadā visbiežāk notikuši letāli nelaimes gadījumi darbā, ir transporta un uzglabāšanas nozare - 10 (2019. - 8), apstrādes rūpniecība - 2 (2019. - 3), lauksaimniecības un mežsaimniecības nozare - 2 (2019. - 3) un būvniecība 2 (2019. - 10). Transporta un uzglabāšanas nozarē 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, bojā jājušo skaits ir palielinājies par 25%, savukārt būvniecības nozarē samazinājies par 80%.

Saskaņā ar VDI rīcībā esošajiem datiem 2020. gadā visbiežāk nelaimes gadījumos darbā cietuši nodarbinātie ar stāžu līdz 3 gadiem (1328 nodarbinātie jeb 66,7%). Kā katru gadu, tā arī pērn biežāk traumas guvuši vīrieši, viņi cietuši 1337 nelaimes gadījumos darbā (67,1%). Analizējot cietušos pēc vecuma grupām, ir secināms, ka visbiežāk cietušie ir bijuši vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem (455 jeb 22,9%) un no 45 līdz 54 gadiem (433 jeb 21,8%). Visbiežāk nelaimes gadījumi darbā 2020. gadā notikuši, jo nodarbinātais pakritis vai nokritis no vidēja vai liela augstuma (586 jeb 29,4%).

2020. gadā darbā notikušo nelaimes gadījumu cēloņi, tāpat kā iepriekšējos gados, nav mainījušies. Visbiežākais nelaimes gadījuma cēlonis ir bijusi nedroša cilvēka rīcība, piemēram, nav ievērotas darba drošības instrukciju prasības, nav bijusi pietiekoša uzmanība, pildot darba pienākumus. Par otru biežāko cēloni ir noteikta darba organizācija un ar to saistītie trūkumi no darba devēja puses, tajā skaitā arī darbinieka neapmierinoša instruēšana un apmācība par drošiem darba paņēmieniem. Papildus jānorāda, ka viens no tipiskiem darbā notikušo nelaimes gadījumu cēloņiem ir ceļu satiksmes negadījumi, kas notikuši ar darbinieku, pildot darba pienākumus ar uzņēmumam piederošo autotransportu. 2020. gadā tika reģistrēti 63 šādi nelaimes gadījumi (2019. – 84).

2020. gadā VDI ir izmeklējusi arī 24 nelaimes gadījumus darbā, kas tika atzīti par, tā sauktajiem, dabīgās nāves gadījumiem. Dabīgā nāvē biežāk miruši vīrieši. Jaunākais darba vietā dabīgā nāvē mirušais bija 42 gadus vecs palīgstrādnieks, kas nelaimes gadījuma dienā pildīja sētnieka pienākumus, savukārt vecākais darba vietā dabīgajā nāvē mirušais bija 73 gadus vecs dežurants, kas veica uzņēmumam piederošā angāra uzrauga pienākumus.