Strādā vesels

Jaunieši kā riska grupa darba vidē

Linda Matisāne

Linda Matisāne

Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras kontaktpunkta vadītāja

2014. gada 1. februārī

Jauniešus var uzskatīt par neveselīgas un nedrošas uzvedības riska grupu, jo viņiem bieži rodas vēlme pārbaudīt savu neatkarību, veidot personīgo identitāti un paplašināt sociālo dzīvi. Tāpēc viņi regulāri eksperimentē ar dažādiem uzvedības veidiem. Liela daļa no tiem ir neveselīgi un nedroši– sākot ar alkohola vai narkotisko vielu lietošanu līdz pīrsinga vai tetovējumu iegūšanai.

Lai gan ir plaši pieejama informācija par neveselīgu nedrošu rīcību (piemēram, mazkustīgu dzīvesveidu, smēķēšanas kaitīgumu, darba vides riska faktoriem), tomēr jaunieši ignorē to, ko ir dzirdējuši vai mācījušies izglītības iestādēs vai ko viņiem ir mācījis darba devējs. Tas saistāms ar smadzeņu daļu atšķirīgu attīstību dažādos vecuma posmos. Pubertātes laikā strauji attīstās tā smadzeņu daļa, kas atbild par emocionālo un sociālo komunikāciju, bet smadzeņu daļa, kas atbild par kritisko domāšanu, attīstās vēlāk (tā nobriest līdz 25 gadu vecumam). Tādējādi nevajadzīga riska uzņemšanās novērojama biežāk, ja jaunieši ir draugu, vienaudžu vidū, kompānijā. Šādas rīcības skaidrojumi ir:

  • apkārtējās grupas spiediens;
  • iespaida atstāšana uz draugiem;
  • vēlme tikt uzņemtam grupā (kompānijā);
  • vēlme iekļauties grupā (kompānijā), netikt atstumtam;
  • nevēlēšanās neko skaļi teikt, kad nākas rīkoties nedroši.

Iniciatīva – projekts “Droša skola – drošs darbs” tika uzsākts 2010.gadā ar mērķi paaugstināt vispārējo izpratni par darba drošības jautājumiem un mazināt darba vietās notikušo negadījumu skaitu, radot drošu darba un mācību vidi jaunajiem darbiniekiem, praktikantiem un profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem. Vairāk par projektu: http://www.lddk.lv/projekts/drosa-skola-dross-darbs/

Avots: http://visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/dokumenti/metmat/veselibas_izglitiba_vispvid_un_profizgl.pdf