Cik bieži darba devējam ir jāapmaksā brilles darbiniekiem, kas strādā pie datora?
Linda Matisāne
Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras kontaktpunkta vadītāja
2016. gada 17. martā
Ministru kabineta 2002. gada 6. augusta noteikumu Nr. 343 „Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju” 12. un 14. punkts nosaka, ka uzņēmumā jābūt izstrādātai kārtībai, kādā apmaksājami medicīniski optiskie redzes korekcijas līdzekļi (brilles), ja obligātajā veselības pārbaudē tiek konstatēts, ka darbiniekam nepieciešami speciāli redzes korekcijas līdzekļi. Par to ārsts veic atzīmi obligātās veselības pārbaudes kartē.
Normatīvie akti neprecizē ne summu, kas jāapmaksā, ne periodiskumu, cik bieži jāapmaksā. Normatīvie akti nosaka, ka darba devējs speciālo medicīniski optisko redzes korekcijas līdzekļu (briļļu) iegādes kārtību, konsultējoties ar nodarbinātajiem vai viņu pārstāvjiem (piemēram, uzticības personām), nosaka darba kārtības noteikumos vai darba koplīgumā.
Praksē uzņēmumu izstrādātās kārtības var iedalīt vairākās grupās:
- briļļu apmaksa tiek iekļauta veselības apdrošināšanas polisēs;
- tiek apmaksāta noteikta summa noteiktā laika periodā (piemēram, 50 eiro reizi gadā, 75 eiro katru otro gadu vai 150 eiro katru trešo gadu), pārējo starpību sedz pats nodarbinātais, izvēloties arī to, kādus (t.sk. cik dārgus) briļļu ietvarus viņš vēlas;
- tiek apmaksāta briļļu lēcu cena un darbs – briļļu lēcu ielikšana rāmjos, pārējo starpību sedz pats nodarbinātais, nosakot arī, kādus briļļu ietvarus viņš vēlas;
- kārtībā iespējams paredzēt, ka darbinieks var pretendēt uz medicīniski optisko redzes korekcijas līdzekļu (briļļu) apmaksu, ja mainījusies redze salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu un darbam ar displeju viņam nepieciešami jauni redzes korekcijas līdzekļi.