Strādā vesels
Par kontaktlēcu apmaksu, ja darbinieks strādā pie datora
2022. gada 20. aprīlī
Jautājums
Lūdzu sniegt skaidrojumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu piemērošanu redzes korekcijas līdzekļu – kontaktlēcu nodrošināšanai darbiniekiem, kuri strādā pie datora displeja vismaz divas stundas dienā saistībā ar Ministru kabineta 2002. gada 6. augusta noteikumu Nr. 343 “Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 343) 12. punkta piemērošanu, proti, redzes korekcijas līdzekļa – kontaktlēcu nodrošināšanu darbiniekiem.
Atbilde
MK noteikumu Nr. 343 mērķis ir aizsargāt nodarbināta veselību no kaitīgās ietekmes, kas varētu rasties, veicot darbu ar datoru, īpašu uzmanību pievēršot redzes aizsardzībai. Atbilstoši MK noteikumiem Nr. 343 devējam ir pienākums nodrošināt speciālos redzes korekcijas līdzekļus (brilles), ja nodarbinātais, veicot darba pienākumus, katru dienu vismaz divas stundas strādā ar displeju (datoru) darbstacijā. MK noteikumu Nr. 343 12. punktā noteikts, ka, ja veselības pārbaudē konstatēts, ka nodarbinātajam nepieciešami darba pienākumu veikšanai piemēroti speciāli medicīniski optiski redzes korekcijas līdzekļi (brilles), darba devējs nodrošina ar tiem attiecīgo nodarbināto.
VDI ieskatā, redzes korekcijas līdzeklis var būt brilles vai arī kontaktlēcas, ja tās nepieciešamas darbam ar datoru un to norādījis oftalmalogs obligātās veselības pārbaudes kartē. Piemērojot normu, ņemams vērā tas, ka Padomes Direktīvas (1990. gada 29. maijs) par minimālajām prasībām attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbā ar displeju ierīcēm (piektā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (90/270/EEK) 9. panta 3. un 4. punktā noteikta koriģējošu līdzekļu nodrošināšana. Savukārt, kā skaidrojusi MK noteikumu Nr. 343 izstrādātāja – Labklājības ministrija, laikā, kad tika pieņemti minētie noteikumi, Latvijā kontaktlēcas netika plaši lietotas un bija nepiemērotas lietotājam – tās varēja izraisīt acs kairinājumu, graušanu un asarošanu. Šim efektam, kombinējoties ar darbu pie datora, bija lielāks risks veselības traucējumu attīstībai. Tādējādi no redzes korekcijas līdzekļiem tika izceltas brilles, kam šādu negatīvu blakus efektu nebija. Pašlaik situācija ir mainījusies un darbā ar displeju kā piemērots redzes korekcijas līdzeklis izmantojamas arī kontaktlēcas, jo vairāk, ja to lietošanas nepieciešamību norādījis speciālists.
Papildus informējam, ka darba devējs redzes korekcijas līdzekļu nodrošināšanas kārtību (t.i., redzes korekcijas līdzekļu veidus, apmaksājamo summu un kārtību) var noteikt iekšējos dokumentos, piemēram, iekšējās kārtības noteikumos vai darba koplīgumā.
Atbildi sagatavoja Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļa