Strādā vesels
Kā rīkoties darbiniekam, ja nelaimes gadījums noticis pirms vairākiem gadiem?
2017. gada 24. aprīlī
Jautājums
Mans mazdēls strādā privātā būvniecības uzņēmumā. Pirms diviem gadiem cieta negadījumā – kritienā salauza roku un dabūja smadzeņu satricinājumu. Darba devējs pierunāja nekur neziņot un nevienam neteikt, ka tas noticis darbā, jo pats vien esot bijis vienīgs – izmaksāja 100 eiro kompensāciju ārstniecības izdevumiem, un viss. Roka sadzija, mazdēls atkal strādā, bet viņam bieži sāp galva, parādījušās arī bailes no augstuma, ko arvien grūtāk pārvarēt. Saku, lai meklē citu darbu, bet viņš negrib ne dzirdēt. Vai šajā gadījumā vēl varētu kaut ko darīt? Varbūt no darba devēja var pieprasīt lielāku kompensāciju vai vismaz kādus atvieglojumus darbā? Kāpēc tieši celtniecībā tik bieži notiek visādi nelaimes gadījumi? Par darba drošības jautājumiem neviens nerunā!
VERONIKA DAUGAVPILS NOVADĀ
Atbilde
Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumos Nr. 950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” (turpmāk – noteikumi) noteikts, ka nelaimes gadījums darbā ir vienas darba dienas vai maiņas laikā noticis ārkārtējs notikums, pēc kura personai radušies veselības traucējumi vai pastāv veselības traucējumu iestāšanās varbūtība (inficēšanās risks), vai iestājusies iesaistītās personas nāve. Nelaimes gadījums darbā jāizmeklē, ja cietušajam ir iestājusies darbnespēja, kas ilgāka par vienu diennakti vai nāve. Tā kā nevienā darba aizsardzības jomas normatīvajā dokumentā nelaimes gadījuma izmeklēšanas termiņam nav noteikts ierobežots periods, līdz ar to nelaimes gadījuma izmeklēšanai nav noilguma perioda un darbā notikušu nelaimes gadījumu ir iespējams izmeklēt arī pēc vairākiem gadiem.
Ja nelaimes gadījums darbā nav izmeklēts ievērojot noteikumu vispārējās prasības, tad saskaņā ar noteikumu 22. punktu nelaimes gadījuma darbā izmeklēšanu uzsāk nekavējoties pēc cietušā rakstiska iesnieguma iesniegšanas darba devējam vai inspekcijai vai citas informācijas saņemšanas, kas liecina par notikušo nelaimes gadījumu. Izmeklējot notikušu nelaimes gadījumu darbā, būtiski ir iegūt detalizētu informāciju par nelaimes gadījuma apstākļiem, tostarp, saņemt no nelaimes gadījumā iesaistītajām personām - gan lieciniekiem, gan paša cietušā – rakstiskus paskaidrojumus. Vienlaicīgi darām zināmu, ka atkarībā no nelaimes gadījuma smaguma pakāpes, nelaimes gadījuma izmeklēšanas termiņš var atšķirties. Ja ārstniecības iestādes izsniegtajā izziņā ir norādīts, ka cietušā veselības traucējumi nav smagi, tad nelaimes gadījumu saskaņā ar noteikumu 24.1. punktu izmeklē pats darba devējs. Nelaimes gadījums, kad veselības traucējumi nav smagi darba devējam ir jāizmeklē un nelaimes gadījuma akts jāsastāda 15 darbdienu laikā un atbilstoši noteikumu 42. punktam, sastādīto nelaimes gadījuma aktu septiņu darbdienu laikā iesniedz reģistrēšanai Valsts darba inspekcijā. Savukārt, ja ārstniecības iestādes izsniegtajā izziņā norādīts, ka cietušajam ir konstatēti smagi veselības traucējumi, nelaimes gadījuma darbā izmeklēšanu atbilstoši noteikumu 60.1 punktam veic Valsts darba inspekcija 30 darbdienu laikā.
Kad nelaimes gadījuma izmeklēšana ir pabeigta un akts reģistrēts Valsts darba inspekcijā, cietušajai personai pienākas kompensācija no valsts 1600,75 EUR apjomā. Kompensācija ietver ārstēšanās, medikamentu, rehabilitācijas un citu ar ārstniecību saistītu izdevumu apmaksu (piemēram, pārsiešanas, manipulācijas utt.). Apmaksu veic attiecīgā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) nodaļa pēc cietušā deklarētās dzīvesvietas. VSAA ar ārstniecību saistītos izdevumus apmaksā pēc cietušā uzrādītajiem maksājumu apliecinošajiem dokumentiem. Apdrošināšanas atlīdzību un atlīdzību par izdevumiem valsts piešķir saskaņā ar likuma “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”. Savukārt apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 16.02.1999. noteikumi Nr. 50 “Obligātās sociālās apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanas un aprēķināšanas kārtība”. Tā kā konkrētajā gadījumā nelaimes gadījums ar personu netika izmeklēts, bet gan, pakļaujoties darba devējam, veiksmīgi noslēpts un priekš ārstēšanās saņemti vien 100 EUR, līdz ar to cietušajam nebija iespēja no valsts saņemt visas viņam pienākošās sociālās garantijas, tajā skaitā iepriekš minēto kompensāciju 1600,75 EUR apmērā ārstniecības izdevumu segšanai.
Jebkura darba devēja pienākums ir nosūtīt darbiniekus gan uz pirmreizējo, gan periodisko obligāto veselības pārbaudi (turpmāk – OVP) saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 219 “Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” (turpmāk - MK not. Nr. 219) prasībām. Tas ir veids, kā laicīgi var konstatēt radušās veselības problēmas un uzsākt savlaicīgu ārstēšanos. OVP ir jāveic darbiniekiem, kuru veselību ietekmē vai var ietekmēt kaitīgie darba vides faktori. Arī konkrētajā gadījumā, ja darbiniekam ir radušās veselības problēmas, viņam pašam ir tiesības saskaņā ar MK not. Nr. 219 4.2.2.4 apakšpunktu lūgt darba devējam nosūtīt viņu uz ārpuskārtas OVP. Veicot OVP, darbiniekam konsultāciju un izmeklējumu laikā noteikti pēc iespējas detalizētāk jāinformē ārsts par to kādas veselības problēmas pēc nelaimes gadījuma viņam ir radušās. Pēc visu nepieciešamo medicīnisko izmeklējumu un konsultāciju veikšanas arodārsts lemj vai darbinieka veselības stāvoklis atbilst veicamajam darba un var turpināt darba pienākumu pildīšanu līdzšinējā amatā bez izmaiņām vai darbinieka veselības stāvoklis neatbilst veicamajam darbam. Līdz ar to, ja veselības stāvoklis neatbilst veicamajam darbam, tad darbinieks konkrētajā amatā, kurā pastāv OVP kartē norādītie veselību ietekmējošie konkrētie kaitīgie darba vides faktori, pildīt darba pienākumus nedrīkst. Tādā gadījumā darba devējs darbinieku līdzšinējā amatā vairs nedrīkst nodarbināt. Darba devēja pienākums ir rast iespēju darbinieku nodarbināt amatā, kurā nepastāv veselību ietekmējošie konkrētie kaitīgie darba vides faktori. Tāpat arodārsts var konstatēt, ka nodarbinātajam, strādājot konkrēto darba vides riska faktoru ietekmē, ir konstatētas arodslimības pazīmes, līdz ar to, arodārsta pienākums ir darba devējam sniegt ieteikumus par darba vides riska faktoru mazināšanu un novēršanu.
Atbildi sagatavoja:
VDI Darba aizsradzības nodaļas vecākā eksperte Agnija Murāne