Negadījumi darba vietās nav mīts, tā ir realitāte – Latvijā katru dienu tiek konstatēti vismaz četri gadījumi, kad darbinieks guvis darba traumu, liecina Valsts darba inspekcijas (VDI) statistikas dati. Arī apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) dati apstiprina šo tendenci – katru nedēļu tiek saņemti vairāki atlīdzību pieteikumi par traumām, kas gūtas darba vietā.

„Analizējot atlīdzību pieteikumus par nelaimes gadījumiem darba vietās, redzam, ka aptuveni 50 procentos negadījumu sekas ir lūzumi vai sasitumi, savukārt atlikušie 50 procenti diemžēl klasificējami kā smagas un dzīvībai bīstamas traumas,” norāda Sandra Pietkēviča, BALTA Personu produktu un risku parakstītāju pārvaldes vadītāja. Saskaņā ar VDI datiem pērn Latvijā reģistrēti 166 smagi nelaimes gadījumi darba vietās un 26 gadījumos rezultāts bijis letāls, savukārt šogad līdz 10. oktobrim reģistrēti jau 120 smagi nelaimes gadījumi un 29 nāves gadījumi. BALTA šogad saņēmusi 66 atlīdzību pieteikumus par traumām, kas gūtas darba vietā.

Visbiežāk nodarbinātie traumas guvuši tādās nozarēs kā metālapstrāde, kokapstrāde, loģistika un preču uzglabāšana, tirdzniecība, transports, tajā skaitā, transportlīdzekļu remonts, kur traumu sekas var būt gan pārejošas, gan arī diemžēl neatgriezeniskas. Letālie gadījumi vairāk raksturīgi darbam paaugstinātas bīstamības apstākļos – darbs būvniecībā augstumā, iekraušanas, izkraušanas darbi, darbs ar ķīmiskām vielām un pastāvīga dalība ceļu satiksmē. Tomēr vienlaikus  BALTA pieredze liecina, ka darba traumas ir iespējams gūt ikvienā nozarē, ja vien netiek ievērotas darba aizsardzības instrukcijas. Visbiežākie nelaimes gadījumu cēloņi darba vietās ir darba aizsardzības instrukciju neievērošana, neatbilstoši darba apstākļi, neuzmanīga darbinieku rīcība, veicot darba uzdevumus, darba organizācijas trūkums, ceļa satiksmes noteikumu neievērošana, kā arī vardarbība (uzbrukumi). „Ikdienā par drošību darba vietā ir jādomā gan darba devējam, gan darba ņēmējam, jo, pirmkārt, darba vietā ir jābūt drošiem un darba specifikai atbilstošiem apstākļiem, otrkārt, darba drošības noteikumi ir arī jāievēro, nevis tikai jāparakstās par to ievērošanu darba aizsardzības instruktāžu reģistrācijas žurnālā,” ir pārliecināta S. Pietkēviča.

Arī Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras kontaktpunkta vadītāja, VDI pārstāve Linda Matisāne  uzsver, ka darba devējam  jau no pirmās uzņēmuma izveidošanas dienas ir jāapzinās, ka tas ir viņu pienākums nevis brīva griba un izvēle izveidot drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi. „Nelaimes gadījumi darbā izraisa ne tikai ciešanas un sāpes darbiniekam un viņu ģimenes locekļiem, bet tie rada arī būtiskus izdevumus darba devējam - sākot no darbnespējas lapu apmaksas un izmaksām, kas saistītas ar darbinieku aizvietošanu, nelaimes gadījumu izmeklēšanu, līdz dīkstāvei apturētu iekārtu vai darbu dēļ un negatīvo ietekmi uz uzņēmuma reputāciju. Izmaksas, kas varētu rasties nelaimes gadījuma dēļ, var mēģināt prognozēt, izmantojot nelaimes gadījumu izmaksu kalkulatoru, kas pieejams bez maksas jebkuram interesantam mājaslapā www.stradavesels.lv,” norāda L.Matisāne.