Valsts darba inspekcijas (VDI) konstatēto pārkāpumu skaits pakāpeniski samazinās, kas liecina, ka kopumā darba vide un darba tiesību ievērošana uzņēmumos lēnām, bet uzlabojas, kā rezultātā 2015. gadā ir zemākais smago un letālo nelaimes gadījumu skaits pēdējo piecu gadu periodā. No otras puses, VDI 2015. gadā kopā reģistrējusi 74 nāves gadījumus darba vietā, no tiem 48 nelaimes gadījumi bijuši tā sauktās “dabīgās nāves”, kuru cēlonis ir vispārējā veselības pasliktināšanās un nav tieši saistīta ar darba vides faktoriem, taču cilvēka veselību darbs noteikti ietekmē. Šie rādītāji liek aizdomāties – vai Latvijai tas nav par daudz?

“Latvijā arī viens letāls nelaimes gadījums darbā ir par daudz,” preses konferencē uzsvēra Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis. “Ja analizējam nelaimes gadījumu cēloņus, tad jāsecina, ka 3/4 no visiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem varēja novērst ar organizatoriskiem pasākumiem un bez lielām finanšu investīcijām, jo nelaimes gadījums noticis vai nu paviršas attieksmes pret darbu, neuzmanības, nepietiekamas apmācības vai alkohola reibuma dēļ. Problēmas ar formālu pieeju un nepietiekošu darbinieku apmācību apstiprina arī statistika par nelaimes gadījumos cietušo stāžu - 2/3 gadījumu cietušie ir bijuši ar nelielu darba stāžu (līdz 3 gadiem). Diemžēl atbildības trūkums, kas vērojams Latvijā, cilvēkiem sēžoties pie stūres alkohola reibumā, ir konstatējams arī darba vidē, jo katrs desmitais smagā un letālā nelaimes gadījumā cietušais ir bijis alkohola reibumā. Te jārunā par būtiskiem trūkumiem uzņēmumu darba kultūrā un tā izpildes kontrolē. Viss sākas ar uzņēmumu vadības attieksmi un rādīto piemēru, ja darbinieki jūt, ka drošība ir uzņēmuma pamatvērtība par ko tiek runāts, aizrādīts un kontrolēts, mācīts un motivēts, tad arī var gaidīt, ka paši darbinieki šim jautājumam pievērš uzmanību. Savukārt, ja uz drošības rēķina tiek taupīts un to dara tikai priekš formāla „ķeksīša”, tad par kādu drošības kultūru var būt runa?”

“Attiecībā uz pieaugošo dabīgās nāves gadījumu skaitu jāatzīst, ka tam nav viena un vienkārša izskaidrojuma. Jautājums noteikti ir papildu izpētes vērts, bet kā iespējamie cēloņi šiem nāves gadījumiem jāmin fiziskā un emocionālā pārslodze, neuzmanīga attieksme pret savu veselību un savlaicīga nevēršanās pie ārstiem, neveselīga uztura un kaitīgo ieradumu (alkohols, smēķēšana) ietekme, pārmērīga enerģijas dzērienu un citu stimulatoru lietošana. Tas viss kaitē organismam un rezultējās pāragrā darbinieku nāvē visbiežāk sirds un asinsvadu veselības problēmu dēļ,” turpina Renārs Lūsis.

Bīstamākās nozares nelaimes gadījumu skaita ziņā joprojām ir apstrādes rūpniecība, būvniecība, transports un uzglabāšana, lauksaimniecība un mežsaimniecība. Lai pēc iespējas efektīvāk samazinātu smago un letālo nelaimes gadījumu risku un veicinātu uzņēmumu izpratni par drošiem darba paņēmieniem, 2015. gadā VDI veica četras tematiskās pārbaudes bīstamo nozaru uzņēmumos. Tematiskās pārbaudes preventīvi liek darba devējiem mobilizēties un novērst pārkāpumus jau pirms pārbaudes, kas arī palīdz mazināt smagos un letālos nelaimes gadījumus darbā. To apliecina arī nelaimes gadījumu statistika. Salīdzinot ar 2014. gadu, smagie nelaimes gadījumi 2015. gadā samazinājušies par 1/4 daļu, bet letālie - vairāk nekā par trešdaļu.

Attiecībā uz otru Valsts darba inspekcijas prioritāti – nereģistrētās nodarbinātības apkarošanu, Renārs Lūsis norāda sekojošo: „Klasiskās nereģistrētās nodarbinātības rādītājiem Latvijā ir tendence pamazām, bet samazināties. Tā tas ir noticis pēdējos piecus gadus un 2015.gadā Darba inspekcija ir konstatējusi 1333 ēnstrādniekus, kas ir par 14,3% mazāk nekā 2014.gadā. Ņemot vērā, ka arī pēc Finanšu ministrijas datiem ēnu ekonomika Latvijā samazinās, tad arī nereģistrētās nodarbinātības statistika to apliecina. Kaut arī būvniecība kā nozare 2015.gadā ir palikusi nemainīga antilīdere pēc konstatēto ēnstrādnieku skaita, kopējā tendence ir tāda, ka visās nozarēs konstatēto ēnstrādnieku skaits ir samazinājies pret iepriekšējo periodu, izņemot izmitināšanas un ēdināšanas nozari, kas tagad ieņem otro vietu uzreiz aiz būvniecības. Acīmredzot šai nozarei 2016.gadā vajadzēs pievērst papildu uzmanību nereģistrētā nodarbinātības kontekstā.”

Visvairāk ēnstrādnieku 2015.gadā konstatēts būvniecības (324 ēnstrādnieki), izmitināšanas un ēdināšanas (194), lauksaimniecības (179), tirdzniecības (160) un apstrādes rūpniecības (142) nozarēs.

VDI galvenās prioritātes 2016. gadā ir smago un letālo nelaimes gadījumu darbā skaita samazināšana (prevencija), kuras ietvaros tiks organizētas tematiskās pārbaudes kokapstrādes un būvniecības nozarē, valsts pārvaldē un pašvaldībās, kā arī tiks veiktas pārbaudes uzņēmumos saistībā ar ķīmisko vielu un maisījumu marķēšanas atbilstību noteiktajām normām, un nereģistrētās nodarbinātības mazināšana.