Strādā vesels

Vai šāds nelaimes gadījums ir jāizmeklē?

Sandra Zariņa

Sandra Zariņa

Valsts darba inspekcijas Metodiskās vadības un kompetenču pilnveides nodaļas vadītāja

2016. gada 10. oktobrī

Jautājums

Darbinieks pēc darba no mājām aizbrauc uz Traumu slimnīcu, kur piereģistrē sadzīves traumu, bet pēc nedēļās atnes slimības lapu no ģimenes ārsta ar atzīmi, ka noticis nelaimes gadījums darbā. Kā rīkoties darba devējam, ja mutiski aptaujājot neviena liecinieka nav un darbinieks darba vietā un laikā nav savu vadītāju informējis, ka noticis nelaimes gadījums un no darba vietas nav aizgājis ātrāk un nav aizvests ar ātro palīdzību.

Atbilde

Nelaimes gadījumu darbā (turpmāk – nelaimes gadījums) izmeklēšanas un uzskaites kārtību nosaka Ministru kabineta 25.08.2009. noteikumi Nr.950 „Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” (turpmāk – MK not. Nr.950).

Nelaimes gadījums ir jāizmeklē, ja negadījums tiek kvalificēts kā nelaimes gadījums darbā (t.i. darba vietā darba dienas laikā noticis ārkārtējs notikums, kura rezultātā cietušajam radušies veselības traucējumi) un to apliecina atzīme darbnespējas lapā „nelaimes gadījums darbā”. Konkrētajā situācijā ir jāsaņem paskaidrojums no cietušā (jānoformē rakstiski), kurā darbinieks apraksta nelaimes gadījuma apstākļus, izklāstot, kā un kad noticis nelaimes gadījums, raksturojot darba vietu un lietoto aprīkojumu vai iekārtas utt. Tādējādi tikai pēc visu esošo materiālu pārbaudes un izvērtēsanas var secināt, vai nelaimes gadījums jāizmeklē, un, vai jāsastāda akts par nelaimes gadījumu darbā. Jāsaņem paskaidrojumi arī no lieciniekiem, ja tādi ir bijuši. Tomēr liecinieku neesamības fakts nevar būt par vienīgo iemeslu nelaimes gadījuma neizmeklēšanai.
Potenciālais nelaimes gadījumā cietušais ir personīgi atbildīgs par informāciju, ko viņš ir sniedzis ārstiem attiecībā uz traumas gūšanas vietu un apstākļiem, jo ārsts ierakstus darbnespējas lapā veic, pamatojoties tikai un vienīgi uz pacienta stāstīto. Jautājumā par to, vai cietušajam darbiniekam darbnespējas lapa ar ierakstu “nelaimes gadījums darbā” izsniegta pamatoti, darba devējam ir tiesības vērsties ar iesniegumu Veselības inspekcijā.
Nelaimes gadījums nav jāizmeklē, ja ir pierādījumi faktam, ka nelaimes gadījums tiešām darbā nav noticis. Tas nozīmē, ka darba devējs vai VDI izvērtē visus pieejamos lietas materiālus un apstākļus, un secina, ka negadījums ar nodarbināto nav nelaimes gadījums darbā. Būtiski darba devējam iekšējos normatīvajos aktos (darba kārtības noteikumos, instrukcijās) atrunāt kārtību, kas jādara nodarbinātajam, ja darbā noticis nelaimes gadījums. Ja par nelaimes gadījumu nodarbinātais nav paziņojis savlaicīgi, nelaimes gadījuma izmeklēšanu uzsāk nekavējoties pēc cietušā rakstiska iesnieguma iesniegšanas darba devējam vai inspekcijai vai citas informācijas saņemšanas, kas liecina par notikušo nelaimes gadījumu.
Jāatzīmē, ka VDI pieredzē ir bijuši vairāki gadījumiem, kad negodprātīgs nodarbinātais ir guvis sadzīves traumu, bet mēģina to "pārverst" par nelaimes gadījumu darbā.