Strādā vesels

Kādi ir tipiski alergēni darba vidē?

Ivars Vanadziņš

Ivars Vanadziņš

RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors

2017. gada 10. martā

Darba vietās sastopami daudz un dažādi aroda alergēni, turklāt to avoti var būt visdažādākie, piemēram, ķīmiskas vielas un savienojumi (niķelis, latekss, formaldehīds, sintētiskie mazgāšanas līdzekļi), mikrobioloģiski aģenti (dažādu sēņu sporas), ārstniecības preparāti, dzīvnieku valsts alergēni (spalvas, mati, vilnas putekļi, jūras produkti), augu valsts alergēni (ziedputekšņi, kokvilnas, linu, graudu putekļi). Alergēni ir sastopami daudzās nozarēs, bet visvairāk veselības un sociālajā aprūpē, lauksaimniecībā, pārtikas ražošanā, kokapstrādē, ķīmiskajā un farmaceitiskajā rūpniecībā. Kopumā par alergēnu klātbūtni visbiežāk signalizē ādas problēmas (ekzēma, nieze, izsitumi, apsārtumi, dermatīts). Otrs scenārijs ir elpceļu problēmas – astma. Ja darba devējs izvēlas lētākas un no alergēnu viedokļa nedrošākas vielas vai produktus, viņš riskē, ka vienā brīdī puse padoto būs darbnespējīgi. 

Tipiski darba vides piemēri, kuras vējamas alerģiskas izpausmas:

  • kāda veikala kulinārija vērsās Darba drošības un vides veselības institūta Higiēnas un arodslimību laboratorijā, jo darbinieki sūdzējās par samilzušām ādas problēmām. Izrādījās, ka vairākas konditorejas izstrādājumu gatavošanā izmantotās piedevas ir alergēnas. Galaprodukcija vairs tāda nav, bet, kamēr to gatavo, vielas ir bioloģiski aktīvas, un tām darbinieks ir pakļauts;
  • medmāsa, kurai bija attīstījusies astma pret viena veida tīrīšanas līdzekļiem. Taču pats biežākais piemērs veselības aprūpes iestādēs ir lateksa cimdi, kas nereti izraisa dermatītu;
  • ir gadījumi, kad kārtīga apkopēja izlasa instrukciju: nepieciešams korķītis līdzekļa uz spaini ūdens. Viņa nospriež, ka tas ir par maz, un «drošībai» «piešauj» divus. Līdz ar to ne vien tīrīšana kļūst dārgāka, bet arī vairāk līdzekļa paliek telpā;
  • elektromontierim, velkot kabeli, var iekost lapsene vai sirsenis, kam sekas var būt ļoti smagas (t.sk. nāves iestāšanās anafilaktiskā šoka dēļ);
  • darba devējam jāzaudē labs darbinieks, jo sabiedriskās ēdināšanunas uzņēmumā nopirktas eksotiskas zivs vai krabis, kas tiek izmantots ēdiena pagatavošanai.

Pilns raksts "Alerģijas – gadsimta kaite arī darba vidē" publicēts laikrakstā "Dienas bizness", 09.03.2017.